Kad es sēžu pie dakteres ar sānu pret viņu un māsiņu man paliek bail.
viņa ti stāsta un stāsta, cik situācija nopietna un, ka tas un tas vēl jāizdara un atbrīvojums un ja vajadzēs tad uz rīgu brauksim. es tikais skatos kā viņas abas piepilda manu slimības vēsturi pilnu ar analīzēm un zālēm.
beigās tikai-nākamnedēļ nebūšu, neēd tomātus, sargā sevi, dzer dzelzi!