Brīvā diena
Svētdienā biju pie jūras. Tāds rāms mierīgums un sirdi veldzējošs, kas manus pēdējo dienu sakaitētos nervus kaut nedaudz, bet tomēr rimdināja. Basām kājām sajutu silto smilti. Tas laikam bija tas, kas man visairāk bija nepieciešams.
Un tad atgriežoties civilizācijā un braucot ar savu mašiņu pa ceļu, manai mašīnai pēkšņi nolaida riepu. Brīdis bija visnepiemērotākais (maigi teikts). Tad nu es kā sievišķis gana patstāvīgs ņēmos to veselo rezerves rteni skrūvēt virsū. Sanāca pārsteidzoši labi. Smalka blondībe gaišās ūziņās ņemas gar mašīnas riepas nomaiņu;)))
Un tad es varēju pasmaidīt pate par sevi;) Laikam jau tur augšā uz mākoņa maliņas kāds sēž, kas attiecīgajā brīdī spēj iespert, lai savāktos....