....Parīzes Dievmātes katedrāle
Citēts no: Igo V. Parīzes Dievmātes katedrāle.

Dažreiz vakaros jaunā meitene dzirdēja atskanam no zvanu torņa nojumes balsi, kas dziedāja skumju un savādu dziesmu, it kā ieaijādama. Tā bija dzeja bez atskaņām, kādas varēja sacerēt tikai kurls.

Neraugies tu sejā, meitēn,

Raugies labāk sirdi tu.

Skaista jaunieša sirds bieži ir kropla.

Ir sirdis, kurās mīla nemājo.

Meitēn, egle nav skaista,

Nav tik skaista kā papele,

Bet tā zaļo visu ziemu.

Ak vai! Kāpēc lai saku tev to?

Kas nav glīts, lai pats cieš,

Skaistums skaistumu tik mīļo,

Muguru griež aprīls janvārim.

Skaistums ir pilnīgs,

Skaistums spēj visu,

Pilnu dzīvi dzīvo tikai skaistums.

Krauklis lido tikai dienu,

Pūce lido tikai nakti,

Gulbis lido nakti, dienu.

Kādu rītu atmodusies Esmeralda ieraudzīja uz loga divus traukus pilnus ar ziediem. Viens no tiem bija ļoti skaists un visai mirdzoša kristāla vāze, tikai ieplaisājusi. Vāzē ielietais ūdens tādēļ bija izsūcies ārā un ziedi novītuši. Otrs bija rupjš māla pods, kas bija saglabājis visu savu ūdeni, un ziedi tajā bija svaigi un koši.[..]Esmeralda paņēma novītušo ziedu pušķi un visu dienu nēsāja to sev pie krūtīm.