Jānis Hvoinskis
Smaržas 1
mēs bijām apskāvušies šai sapnī saskārās deguni vaigi pirkstu gali tu dīvaini smaržoji
pēc izmazgātas gultasveļas kvarca lampām un skapīša kur glabājas smalkmaizītes
kanēļa mizas ar baltajiem pipariem tu smaržoji pati pēc sevis
pieskāros tavai dzīvībai vēderam sajutu grūtnieces pulsu augošu puisēna smaržu
tad pārtrūkst mans pirmais sapnis tunelī izslēdz gaismu jo mēs vēl neesam dzimuši

Smaržas 2
nosmaržo svaigu ievzaru noplēsti lūki sīvi kā zāļu skapīša pievilkusies seģene
ar tiem veca tantiņa dziedē vēnu zilganās saknes uz kājām šīs stundgarās rindas kuras jāizstāv
kā lai skūpstītu kruststisto tam pāri tik tikko izcepta rūgta un skāņa
orlas ķieģeļa smarža un biezpiena graudi ar zaļu lociņu sagrieztiem stumbriem to nevar pat sapnī sajaukt ar citām
tas otrs sapnis smaržo mirušas lietas redzu tur sevi abas smaržas ir dažādās tuneļa vietās