dzeja, kas man patīk, šķiet vispār nav laba. tā ir savāda dzeja, kas pārsteidz ar savu fizioloģismu vai šķietami neadekvātu laika plūdumu/mūža posmu.
rādās, tā pa lielam man vajag tikai pārsteigumu. un labāk, ja tas ir fiziski jūtams.
"tu skaisti dziedāji
dzeguzīt
kāpēc tu aizrijies"