Ā, nu lūk, aizmirsu pastāstīt, ko mēs darījām šajā nedēļas nogalē. Vārdu sakot, šo ozolkoka krēslu mans vecvectēvs pēc tam, kad vācieši bija aizgājuši, bet krievi vēl nebija atnākuši, nočiepa Bolderājas kazarmās. Visu šo laiku tas putēja garāžā, līdz pagājušajā nedēļas nogalē man ienāca prātā to atjaunot.
Diemžēl gan neienāca prātā nobildēt to sākotnējā izskatā, taču atrādu vismaz bildes, kas tapušas procesa vidū. Pirmajos attēlos krēsls redzams jau daļēji noklāts ar lineļļu pēc vecā sēdekļa noņemšanas un ilgas ņemšanās ar smilšpapīru, kā arī novērtējams mans stilīgais brīvdienu pāķa autfits un Dēzijas lidojošās ausis, haha.
Neesam nekādi restaurēšanas profiņi, bet liekas,ka pirmajai reizei ir gana smuki - tas tagad ir mans jaunais datorkrēsls.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: