Valdniekam nav noteikti jāpiemīt visām nosauktajām īpašībām, bet viņam gan katrā ziņā jāizliekas, ka tam tādas ir. Es drīzāk uzdrošinātos teikt, ja šīs īpašības allaž piemīt un tās ievēro, tās ir kaitīgas, bet, izliekoties, ka tādas piemīt, tās ir derīgas, - piemēram, izskatīties žēlsirdīgam, uzticīgam, cilvēcīgam, dievbijīgam, atklātam - un tādam arī būt. Bet audzināt savu raksturu tā, ka vajadzības gadījumā tu proti tās pārvērst pretējās. Un labi jāiegaumē tas, ka valdnieks, it sevišķi jauns valdnieks, nevar atļauties visas šīs īpašības, kuru dēļ cilvēkus uzskata par labiem, jo, lai noturētu valsti, tam bieži jārīkojas pretēji dotajam vārdam, pret žēlastību, pret cilvēcību, pret reliģiju. Tāpēc vajag, lai viņa prāts būtu pieradis izgrozītes pa visiem vējiem un ceļiem, kā to prasa gadījuma laime.