Pēc nedēļu ilgušās skraidīšanas pa rajona "Humanu" auduma meklējumos un kleitas šūšanas epopejas piektdien tikām arī līdz pašam LMA karnevālam. Biju tik priecīgs un piedzēries, ka joprojām ceru - tur nebija daudz manu paziņu. Nu, nekā tāda, izņemot manu parasto, priecīgo pāļa tērgāšanu, izmantojot krievu valodas 3.stāva elementus, pastāvīgu kleitas cilāšanu, jo man taču obligāti visiem satiktajiem paziņām jāparāda, kāds man zem svārkiem polsteris, un, protams, vakara kulmināciju - uzskriešanu Martai, kura līdzīgi absinta fejai mani aizveda neceļos, proti, es aizķēros aiz kleitas, paklupu uz kāpnēm, un savu pilno (uz bāra rēķina dabūto) glāzi iešļācu sev tieši sejā. Viss bija ļoti izdevies, man bija ļoti, ļoti jautri un gāja superīgi! Fantastisks pasākums, fantastiska kompānija, fantastiska atmosfēra!