Ir Dīvs pasauļī. Biju domājusi, ka šo neviens nelasa, tāpēc gāzu te visu kā miskastē. A ņifiga. Pēc iepriekšējā ieraksta sapratu, ka šis blogs tiešām sāk izskatīties pēc tāda raudu stūra līdz ar to tagad apņemšos rakstīt arī kaut ko puslīdz labu. Neesmu es tomēr vakuumā. Točnei, uzrodas cilvēki, kas spēj šo vakuumu ieplēst un lai arī uz īsu brīdi un bez visīša, tomēr izdomā apciemot mani ar gardāko Preiļu picu, Relaxanu un cigaretēm. Un tas uzlādē. Man tiešām rūp mani cilvēki, tie varbūt tālu un pēkšņi uzrasties vai arī telefoniski apskaut un ieaijāt. Paldies.