Apetīte
-Выйду пораньше, зайду к матери поесть супа.
-Приплыли. Чтобы тебя прокормить две женщины должны готовить!

Mūs moka līdzvērtīgs izsalkums, tikai viņa gadījumā tas ir klasisks izsalkums pēc ēdiena, bet manā - izsalkums pēc mīlēšanās. Nebarošana, iespējams, varētu būt vienīgais veids kā viņam izskaidrot manas sajūtas. Sešu gadu garumā neremdināms izsalkums. Sešus gadus ilga blokāde, kurā šad tad бывают подачки, такие совсем диетические. Ja salīdzinātu šī rīta mīlēšanos ar brokastīm, tad tā būtu tāda ļoti gavēniska sviestmaize. Bez desas un sviesta. Tāda pakaltusi bezglutēna maizes garoziņa. Viņa gadījumā izsalkumu remdināt ir vieglāk. Aizgāji paēst pie mātes (lai arī mani tas savā ziņā nedaudz apkauno, jo noteikti jebkurai mātei iekšā skan uzvaras fanfaras, kad pieaudzis dēls atnāk ēst pie viņas) vai aizgāji uz restorānu/kafejnīcu samaksāji un вуаля! - esi gastronomiski apmierināts. Galu galā vari pagatavot ēdienu sev pats. Manā gadījumā es nevaru vērsties pie vecākiem, jo tad tas būtu incests, "gatavot pašai" ir risinājums, nē, nav, tas ir rutīnisks izmisuma gājiens, savukārt maksāt kādam, lai mani apmierina - tā jau ir prostitūcija.
Kādu ļoti senu notikumu iespaidā, mana attieksme pret krāpšanu bija maigi sakot negatīva jeb sieviete attiecībās, kas vien iedomājas paflirtēt ar kādu kolēģi un aizrauties ar to, pēc noklusējuma bija šļuha. Taču šobrīd...Manis pēc viņš varētu piestaigāt pie kādas citas, tīri paēst. Man tas daudz ko atvieglotu. Jo ēdiena gatavošana man ir palikusi par samērā nīstamu lietu, tik ļoti, ka skatoties uz ēdienu, kuru esmu pagatavojusi vai kuram vēl ir jātop, man kļūst nelabi. Un tā visu dienu. Jēdzīgi ieēst es varu tikai naktīs.
Reizēm man parādās patiesa vēlme pagatavot ko gardu un īpašu, jo īstenībā uztveru arī ēdienu kā sava veida baudu vai mākslu. Nevis vienkārši piestampāties, bet gudrot, fantazēt un eksperimentēt ko lai tādu īpašu uztaisa. Varbūt jūras veltes? Varbūt kaut ko Āzijas gaumē?Es baudu katru kumosu un pretī dzirdu - Мне хочется нормальной пайки, котлет, картошки...
Bet man gribas kārtīgu pisienu, tā lai gribas kliegt un aizmigt trīcošām kājām. Tā mēs arī paliekam katrs sava izsalkuma pusē. Skumjāku to faktu padara situācija, kurā tev deguna priekšā noliek lielu šķīvi ar neizsakāmi gardu maltīti un pasaka - tas nav domāts tev. Vai tu pagaršotu kaut kumosu?