tvaika ielas noskaņas
Visi vīrieškārtas pārstāvji, kas ir manās mājās padara mani traku!!! Šonakt gandrīz negulējām, sīko bija sakoduši kaut kādi mistiski kukaiņi un viņš visu nakti kasījās un bakstījās. Rīta bļaušanas ir atsākušas kopš Lapa ir atgriezies no komandējuma un es īsti vairs nevaru pagulēt kādu pusstundu ilgāk, jo šķiet, ka ausis sāks asiņot no tās kaprīzās bļaušanas. Plusā šodienas rīta pārsteigums, ko nācās ieraudzīt aizmiglotām acīm bija vājprātīgais bardaks, ko nakts aizsegā noorganizēja kaķis. Ienāku istabā, izgāzts kaktuss, visa zeme pa paklāju, pievemts uz paklāja kaut kas nesaprotams, tad vēl šur tur kaut kādas asiņu lāsītes. Tāds netīrais arthaus. Domāju, bļatj, KAS TE VISPĀR NOTIKA? Lapa drīzumā ar tādu pieklusinātu sajūsmu atskrien un saka, ka kaķis naktī noķēris putnu!!! No atvērta loga! Trešais stāvs!!! Nu kāāāā? Putna atliekas esot zem gultas! Lieliski. Cerēju, ka pa dienu būs mierīgāk, bet nu Lapa iekāpa sīkā slepenajos sūdos, kurus viņš iedirsa puzles paklāja caurumiņā, tieši zilonim ausī un pāris minūtes vēlāk sīkais pieskrēja pie manis un apmīza man kājas. Aghhrrr...Vismaz abi pasmējāmies. Tā podiņmācība mani nobeigs. Sajūta, ka dzīvoklis pārvēršas par vienu lielu ateju.
Lapa tāds dīvains, vai arī man ir dīvainas domas par viņu, jo viņš visu laiku ir kaut kur prom un tad man liekas, ka labāk ir vispār bez viņa, jo, kad viņš uzrodas, mani viss sāk kretinēt un tad vēl liekas, ka viņš labprāt par savu dzīvesbiedru redzētu savu planšeti nevis sievieti ar mūsu kopīgo bērnu un to trako kaķi. Gribētos ar viņu parunāt, bet īsti nezinu чем крыть.
Ja nebūtu bijušas tik lieliskas brīvdienas, jeb vienas brīvdienas nakts ar šašliku, klusu, zaļu pagalmu, draugiem, alkoholu, dejām rītausmā uz ceļa un vēl кое чего, viss būtu daudz skumjāk.