mēģinu saprast, bet nesanāk, kas pie velna ir mainījies?

tad pilna laika 6 studiju gadus bija pilnvērtīga intelektuālā [pār]slodze, kuru pilnam komplektam apvienoju ar pilna laika darbu, rezultātā - biju pārstrādājusies, negulējusi, tuvu pārdegšanas slieksnim, bet laimīga - visu paspēju un sajūsmā par lekcijām, tikai tie gala darbi, kas jāraksta, besīja (students vulgaris). Man jau vispār patīk paklausīties, ko stāsta gudri un ja vēl interesanti cilvēki, kur nu vēl, ja bonusā pēc tam var paspriedelēt par tēmu - lāv', lāv', lāv'!

tagad pārvelšanās pāri 5 gadu darba slieksnim tajā pat darba vietā un amatā, ar normālu 8h darba dienu, pietiekamu miegu un neatkārtojamu privāto dzīvi (kas vienīgā attālina vēlmi hedšotēt), mana intelektuālā dzīve man riebjas, līdz vēmienam riebjas. Un stulbākais ir tas, ka darbs pie tām sajūtām nav vainojams, te viss, īpaši, ja salīdzina ar citām darba iespējām privātajā sektorā (par valsts pārvāldi diemžēl nav pieredzes spriest), ir labākajā kārtībā.

tikai nesakiet, ka saules trūkums, lai arī nenoliedzami sava ietekme tur ir. :(

droši vien pareizā atbilde - saturs!

kdies, kā es ilgojos, nē, esmu izsalkusi pēc poltiski filosofiskiem tekstiem, diskusijām un lekcijām!