11 August 2011 @ 02:46 pm
 
iestājies agresīvās nepacietības stāvoklis - man vajag, lai kaut kas notiek, lai vismaz kaut kas atrisinās, bet tagad un tulīt, citādi tāda sajūta, ka uzsprāgšu no tās uzkrātās gaidīšanas. un nāvīgi gribas gulēt. darbi gan raisās labi.
 
 
Garastāvoklis: stresa adrenalīns - neciešu!
 
 
( Post a new comment )
Spītniece[info]ocher on August 11th, 2011 - 03:28 pm
Tu tak gatavā optimiste! :D

es jau 98% laika visu to ignorēju, bet tad ir brīži, kad tie 2% pārāk raujas ārā un realitāte ir pārāk smaga, lai no rīta uzvilktu kājās savas augstpapēdenes un turpinātu nest visas pasaules raizes uz saviem pleciem - ceļi vairs netur. un tad Tu lamājies un zākājies, lai tikai nenokristu uz ceļiem un, tos sabrāžot, nesaplēstu zeķes!

un es tagad lamāšos, ja jau tas palīdz! :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
_adriana_[info]_adriana_ on August 11th, 2011 - 03:56 pm
esmu pilnīgs depresīviķis pa žizņi, tāds kam gribas katru otro dienu iet stūrī nomirt, bet kā ir tā jādzīvo :D tas optimisms vairāk ir vēlme sev iestāstīt, ka viss būs labi, bet lūk augstākā pilotāža esot noticēt, tad arī viss sākot mainīties...
(Reply) (Parent) (Link)