Tavi nervi ir svalka, ne organisms, vismaz tik Tu saproti, ne? :)

jā, bet nekad neatzīšos, to tak Tu saproti, ne? :)

jo? atzīsti, pieņem, izlabo - voila, laimīgs cilvēks. ietaupīsi pie reizes dahuja laika un naudas (kad man bija nervu huiņa, es kādu sotaku toč izmetu par izmeklēšanu, man jau likās, ka man ir smadzeņu vēzis un kas tur vēl ne, un ka es ša miršu, bet nea, nervi. apārstēja bišku, tad man zajebala uz ķīmijas sēdēt un tagad esmu laimīga un mierīga :))

atzīt nozīmē meklēt atbalstu, kura nav, jo ar to visu nevar tā vienkārši tikt galā. visamz ne ne-vienaldzīgs cilvēks. iepotē man bišķ-bišķ vienaldzību un viss būs zīzī pīzī!

nevar? o rly! reizēm ir gana ar apziņu, ka viss būs labi, nevis ar vienaldzību. nevis ignorēt lampiņu, kas deg, norādot, ka benzīns ša beigsies, bet aizbraukt līdz benzīntankam. bet nu labi, who am I to judge, patīk tērēt $$$ uz ārstiem, nu vai ta es varu cilvēkam šito prieku liegt :D

:D ja vien Tu zinātu...kā reiz Tu esi vistuvāk bijusi tai peklei, kurā es sēžu, jā sēžu pašā viducī agad, līdz ar to droši vien Tev ir taisnība.

šoreiz bet vietā TIKAI - tikai šoreiz nekas nebūs labi un pēc tam, kad iestāsies manas mazās dzīves miniatūrā apokalipse, ar kuru pēc tma būs jādživo - es nezinu kā, ne šoreiz.

visam Tevis teiktam vēl gadu atpakaļ es būtu piekritusi, tagad jūtu, ka velku uz pēdējām rezervēm. galvenais, lai nākamāis tusiņš ir kolhozā nevis Tvaika ielā. Jip jei!

you're on the right track (baby, you were born this way lol, nu nē), nu ja vēl kādu dziesmu pacitēt, tad - pēc negaisa vienmēr būs saule, pēc nakts - vienmēr rīts un tā toč ir. zato cik kruta Tu būsi, kad pārlaidīsi apokalipsi! jo tā būs. Tev varbūt ir smalka un maiga āriņa, bet iekšiņa tāda toč nav, man ir čujs uz šito.
nekas, divi nedēļas vēl un tad mēs varēsim sadzert par lieliskajām un stiprajām iekšiņām :)

kolhōzā būs tusiņš?

nākamnedēļ pēc manas un Tipas algas. kh-kh

bet nervi ar gaļu taču ir pa taisno saistīti, un var būt, ka nervi pagalam dēļ pavisam fiziskas lietas. piemēram, galvas problēmas var būt no tā, ka spranda vai mugura neapasiņojās kārtīgi un tā joprojām (neesmu ārsts, atreferēju pa prasto, bet nu).
kaut kur lasīju, ka kādreiz, kad cilvēks gāja pie galvas ārsta, tad viņam papriekšu pārbaudīja visas iespējamās fiziskās vainas, un tad tikai pie nerviem ķērās. well, nepasludinu to par absolūti pareizo ceļu, bet citreiz liekās, ka prozaku šodien paraksta kā b vitamīnu vai kalciju - džastins keiss.

true. diezgan daudzas problēmas rodas no mugurkaula, sākot ar reiboņiem un beidzot ar dūrēju krūtīs, ko notur par sirds problēmām. then again, to var pavisam vienkārši noskaidrot ar vienu sūda rentgenu. bet nu atceros, ko dārgā Spītniece man pati reiz teica - ka pārbaudīja visu, bet izrādījās nervi, tā ka es tomēr sliecos, ka tie paši nervi vien atkal būs (it sevišķi, ja palasās tekstus par darbu.. hihi)

paberu no sava banalitāšu raga - Spītniece vnk pārāk laba šitai pasaulei.

tā jau tas parasti rodas :)

ai, nu jūs abas tā saglaudījāt manu susļikakotiņu, ka aš jāmurrā!

Lāv'ja - labi, ka vismaz kāds tā domā! :*

skaidrs ir viens - ir abas komponentes manas privātās apokalipses sastāvā, tagad tikai jāizštuko, kas miesai kaiš, kas kaiš prātiņam - man visnotaļ ir skaidrs, tikai šoreiz pat es, lai arī kā censtos, tur nekā nevaru darīt, tikai lūgties visiem zināmiem un nezināmiem dieviem. visvairāk jau tam, kurš mani paņēmis paspārnē.

turies, es nāku.
pierakstīju, ka man jāaizved Tev Buckfast testam! :*