lai gan esmu atmetusi cerību, ka man varētu paveikties un es varētu pa miegam sapņus neredzēt (jo, džizas kraist, tie ir tādi sapņi/murgi/vervelējumi), tad vismaz organisms mācās tos ignorēt, aizmirstot, kamēr no rīta aizmigušais zombijs, tātad es, cenšas iztaisīties uz darbu. tas ir tikai kompromiss, bet vismaz ir. vot.