07 March 2011 @ 09:51 am
 
lai gan esmu atmetusi cerību, ka man varētu paveikties un es varētu pa miegam sapņus neredzēt (jo, džizas kraist, tie ir tādi sapņi/murgi/vervelējumi), tad vismaz organisms mācās tos ignorēt, aizmirstot, kamēr no rīta aizmigušais zombijs, tātad es, cenšas iztaisīties uz darbu. tas ir tikai kompromiss, bet vismaz ir. vot.
 
 
( Post a new comment )
neverklever[info]neverklever on March 7th, 2011 - 10:54 am
principā neredzi labus/interesantus sapņus?
(Reply) (Thread) (Link)
Spītniece[info]ocher on March 7th, 2011 - 10:55 am
principā - tikai šaumas un murgus.
(Reply) (Parent) (Link)
neverklever[info]neverklever on March 7th, 2011 - 11:32 am
trakums
(Reply) (Thread) (Link)
Spītniece[info]ocher on March 7th, 2011 - 11:34 am
principā likumsakarīgi - tā kā visas emocijas esmu tendēta paturēt sevī, tad kaut kad jau tām smadzenēm vajag vismaz kaut kādā veidā to visu izlaist ārā. kādam ir histērijas, man ir murgi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
neverklever[info]neverklever on March 7th, 2011 - 12:18 pm
varbūt pirms čučēšanas pamēģini drūmākās emocijas mātes vārdiem noparkot cibas postā vai kur citur, m?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Spītniece[info]ocher on March 7th, 2011 - 12:21 pm
man jau šķiet, ka lietas noformulēt un nosaukt skaļi, nozīmē padarīt par problēm, līdz ar to es atturos no pašuzkurināšanās. es, protams, saprotu, ka tas izskatās pēc problēmas ignorēšanas, bet tā gluži nav - es vienkārši izvēlos visu apsmadzeņot pati un droši vien tas arī ir kaut kāds mazohēsanas paveids, bet citādāk neprotu. redz, ko nodara attiecīga audzināšana. :)
(Reply) (Parent) (Link)