Uij, mums abām šodien kaut kādi filozofiskie uzskati par sabiedrību un audzināšanu! :D laikam atkal kaut kādas mēness fāzes, dvīņumās! :D

:D

šoreiz nea, šoreiz posts Tavā ietekmē.

prieks, ka ir līdzīgi domājošie, kas domā reāli un kuriem tās visas attīstīto tehnoloģiju lietiņas, kas cilvēku patiesībā morāli grauj, nevis attīsta, nav aizmiglojušas acis! ja mēs tādi būtu vairākums, tad iespējams, pasaule nemaz neietu uz galu!

es gan neesmu pārliecināta, ka manas pasaules uztveres klonēšana paglābtu pasauli no iešanas uz galu, bet es būtu preicīgāka, ja jaunie vecāki neaizmirstu audzināt bērnus, nevis priecātos, ka ir atkratījuīes no viņiem, nogrūžot pie kompja vai nekontrolējot, ko šamie dara brīvajā laikā.

man nav bērnu un droši vien liela daļa, kam ir domā, ka es dziedāšu citu dziemsu, kad man būs, bet tieši tāpēc es negribu bērnus, kamēr neesmu līdz tam izaugusi gan saprātā, gan prātā, gan, zināšanās, gan morāli un nenoliegsim arī finansiāli. tad jau kontraceptīvie līdzekļi ir lētāk un vairāk jautrības.

tev taisnība. kaut vairāk cilvēku domātu par to, ka vispirms jābūt gatavam bērnu audzināt un tikai tad viņš ir jādzemdē.

un ne jau par demogrāfisko attīstību visu laiku ir jāsatraucas - mazāk cilvēku, vairāk gaisa, vairāk resursu, vairāk platības katram! Uztraukties vajadzētu par slimu sabiedrību, ko mēs paši radām nebūdami gatavi uzņemties vecāku lomu! es esmu vecāks un labi apzinos ko daru pareizi vai nepareizi sava bērna audzināšanā. daudz jau no svara, ka esmu to mācījusies un tas ietilpst manā profesijā, bet ja ir kādas problēmas ģimenē, priekš tam jau tie speciālisti ir domāti kas var ko ieteikt, nevis kā vairums dara - vienkārši piever acis un pastumj bērnu tuvāk datoram ar domu - gan jau pats kaut ko iemācīsies un sapratīs!

manuprāt, ir jāsatraucas arī par demogrāfisko situāciju, bet tādā gadījumā ir arī jāapzinās, ka ir jāvar nodrošin''at apstākļi, lai vecāki ir spējīgi audzināt bērnus. mana izglītība paredz paskatīties plašāk, līdz ar to man negribētos "spēlēt vienos vārtos" un teikt, ka tikai paši vecāki ir vainīgi, arī vecvecāki, kas sāka praktizēt neaudzināšanu, līdz ar to jaunajiem vecākiem nav tās bagāžas un viņi nezina kā. es arī nezunu kā - es biju priekšzīmīgais bērns, kas vienmēr prata analizēt un izdarīt pareizo izvēli. Līdz ar to man nav ne jausmas kā audzināt. un tie speciālisti - es paskatos uz mūsu jaunajiem speciālistiesm skolotājiem/sociālajiem dar'biniekiem un man vemt gribās. problēma jau ir plašāka - izglītības sistēma, valdības programmu neesamība un visbeidzot mūsu pašu kūtrums un negribēšana.


kropla sabiedrība, laikam, ir mana sāpīgā vieta. un godīgi sakot, man nav ne jausmas, no kura gala sākt, lai kaut ko labotu, jo mēs esam tik debīli, ka visu sačakarēsim tik un tā. problēma jau ir cilvēkos, nevis sistēmā, nevis apstākļos, pieredzē vai kur citam, ka esam idiotu tauta, ta esam.