...
bet reāli palīdzot un darot lietas labā var nedaudz nokratīt to nenormālo pizģecu, kas uzklupis čuprā. Vismaz man tas palīdzēja sazemēties un norīt zemāk kamolu kaklā.

(Reply to this) (Thread)

un mums te vispār jau pa smuko, pat brīvprātīgajiem piedāvā simbolisku samaksu par nakts stundām.

(Reply to this) (Parent)

Jā! Egoistiski, bet palīdzēšana man dod iekšēju līdzsvaru un mieru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas arī ir vienīgais veids, kā saglabāt empātiju ilgstoši.

Jo līdzi jušana ir nogurdinoša lieta. Kad tu saproti, ka tu palīdzi, tā ir atpakaļsaite, kas uzlādē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Īpaši, kad ir iespēja palīdzēt pavisam konkrētiem cilvēkiem! :)

(Reply to this) (Parent)

Man gan ir arī 72h gatavības soma sakrāmēta, gatavs plàns gadījumam “ja nu kas”, tad arī kaut kā stabilizē. Un! Man nav vairogdziedzera, kur uzkrāties radioaktīvajam jodam! Aleluja! 😀

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man par somu bija ieraksts pirms 3 nedēļām:) Nopirkām divus supervieglus guļammaisus un pasūtījām radio, kas vienlaicīgi ir pauerbanks un lukturis. Izdomājām, ja jāmūk, tad labāk uz moča, nekā ar auto...un tad atcerējos, ka mums tak M. tēvs/skumjš smaidiņš/. Tagad vienkārši papildinu krājumus pieliekamā un apsveru indēšanas plānu kā tā ukraiņu ome ar saviem pīrādziņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)