Tiesības tās ir pilnīgi noteikti, ja to vēlas, katram jau savi intimitātes līmeņi, tas tak normāli.

Man ir nācies dzirdēt bēdīgus stāstus par to, kas notiks, ja par slimību uzzinās priekšnieks vai vīrs, it īpaši sievietēm ar krūts un ginekoloģiskajiem vēžiem ir doma, ka vispār nevienam nevar neko teikt, jo viņa vairs nav sieviete, jo kāds ir ieteicis lasīt Siņeļņikovu vai ko tamlīdzīgu un iestāstījis, ka tās ir sekas viņas pašas personībai un tas to stigmu vēl palielina. Man personīgi tas liekas baigi bēdīgi, ja tādā dzīves brīdī cilvēks vēl vairāk nolien alā, kad patiesībā apkārtējo palīdzība visvairāk būtu nepieciešama. Ja cilvēks ir ļoti introverts un par kreņķiem īpaši nevienam vispār nestāsta, tā ir viena lieta, bet ja noizolējas aizspriedumu dēļ - kaut kas cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, ka ar vīriešiem ir vēl trakāk. Nedo' Dies', ka ārsts pateiks, ka kaut kas nav kārtībā ar krāniņu vai vairošanās spēju. Labāk jau preventīvi sačakarēt visas attiecības, uztaisīt otru par vainīgu, citādi var mačo tēlu zaudēt. Un drošāk ir pie ārsta vispār neiet. Nekad!
Sievietes vismaz iet, jo bērni jāaudzina. It kā vīriešiem nebūtu, bet viņiem tas mačo tēls svarīgāks par bērnu pulku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, es vispārinu, bet lielākoties tā ir - mans tēvs ar koku jādzen pie ārstiem pēc infarkta un smagas sirds op, jo viņš taču vecis, večiem nekas nekaiš. Kamēr ātrie neaizrauj

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas, man domāt, ir kaut kas cits. vai nu cilvēkam no agras bērnības ir iemācīts, ka par savu veselību ir jārūpējas, vai arī nejauši iemācīts, ka par savu veselību rūpēties ir smieklīgi. tas tāpat kā ar drošo pieķeršanos - vai nu ir, vai nav. nu, kaut kādā brīdī jau sāk par to veselību rūpēties, bet dažreiz sanāk par vēlu. tu nevari cilvēku mainīt, šī ir fundamentāla lieta.

(Reply to this) (Parent)

tavā dialogā ar oblicu redzams, ka atšūšanās no tavuprāt nederīgiem padomiem prasa daudz enerģijas. cilvēki grib to labāko, un tāds Sineļņikovs ir vienīgais, ko viņi zina; viņi taču nevar ieteikt zāles ar precīzām dozām, un vēl recepti iespiest rokā. es laikam vienkārši nezinu, kas ir tāda vienkāršo cilvēku palīdzība, kura neliktu justies slikti (iznemot gluži praktisku). un jebkurā sabiedrībā būs cilvēki, kuriem tiešām neko nevar stāstīt par krūts vēzi; viņi vispār varbūt domā, ka krūtis aug uz pieres vai tamlīdzīgi. un jebkurā sabiedrībā lielākā daļa cilvēku uzklausa šādu informāciju tikai tādēļ, lai varētu to pastāstīt tālāk, attiecīgi ceļot savu vietu rangu tabulā, parādot sevi kā interesantu cilvēku, kas var kaut ko jaunu pastāstīt. ja kādam nevar stāstīt, nu tad toč nevar.

nu jā, man tiešām nav vajadzības kādam stāstīt. un nevis to citu dēļ, bet manis pašas dēļ. kad vajadzēs un kad gribēšu, tad domāšu tālāk.

(Reply to this) (Parent)