|
6. Nov 2015|21:01 |
Tiesības tās ir pilnīgi noteikti, ja to vēlas, katram jau savi intimitātes līmeņi, tas tak normāli.
Man ir nācies dzirdēt bēdīgus stāstus par to, kas notiks, ja par slimību uzzinās priekšnieks vai vīrs, it īpaši sievietēm ar krūts un ginekoloģiskajiem vēžiem ir doma, ka vispār nevienam nevar neko teikt, jo viņa vairs nav sieviete, jo kāds ir ieteicis lasīt Siņeļņikovu vai ko tamlīdzīgu un iestāstījis, ka tās ir sekas viņas pašas personībai un tas to stigmu vēl palielina. Man personīgi tas liekas baigi bēdīgi, ja tādā dzīves brīdī cilvēks vēl vairāk nolien alā, kad patiesībā apkārtējo palīdzība visvairāk būtu nepieciešama. Ja cilvēks ir ļoti introverts un par kreņķiem īpaši nevienam vispār nestāsta, tā ir viena lieta, bet ja noizolējas aizspriedumu dēļ - kaut kas cits. |
|