Man arī tā bija, kamēr nenonācu briesmīgās naudas grūtībās, ziemā paliku bez apkures pēdējā grūtniecības mēnesī utt., un tad es iemācījos pārkāpt tam lepnumam pāri un vairs nejust pazemojumu, kad draugi palīdzēja, bet pieņemt to ar lielu pateicību. Kopš pašai ir gadījies dot citiem, es zinu, ka tie, kas nevar - tie arī nedod. Tāpēc vēl joprojām un vēl jo vairāk jūtu ļoti siltu pateicību par jebkādu palīdzību vai dāvanām, un redzu, ka arī devējam ir vieglāk, ja došanas objekts spēj just prieku, nevis tikai aizvainojumu vai parāda sajūtu.

Man tak šogad radi uzdāvināja ceļojumu uz Angliju. Es zinu, ka daudziem nācās atraut naudu no vajadzīgām lietām, es varēju justies līdz sirds dziļumiem nelaimīga, ka visi mani tagad ar tik šausmīgi dārgu dāvanu apsveikuši, kas pašiem nekādā gadījumā nav pa kabatai. Bet kam no tā būtu labāk, ja es uz to Londonu aizbrauktu sakostiem zobiem un riebumu par to, ka pati nevaru to atļauties?

Tā kā esmu bijusi nometnes abās pusēs, varu pateikt, ka ir daudz jaukāka dzīve, kad to slimīgo lepnumu (kas patiesībā ir milzīga, slimīga patmīla, vismaz man tā šķiet) drusku parevidē un atsakās no tā. Es tak kādreiz pat neļāvu, lai man izmaksā saldējumu, kur nu vēl kaut ko uzdāvina! Viss plūst, viss mainās, lūdzu, nesiet man saldējumu un dāvanas!

(Reply to this) (Thread)

Jā, lepnība, zinu.

(Reply to this) (Parent)

Sarunāts! ;)

(Reply to this) (Parent)

A kāpēc nemēģināt pašai nopelnīt saldējumam ?
Manā skatījumā cilvēkam ir tiesības cerēt/pieņemt dāvanu/palīdzību tikai tad kad viņš pats ir darījis VISU IESPĒJAMO lai uzlabotu savu stāvokli.
Vai tu dari VISU iespējamo, vai tikai ar pateicību pieņem dāvanas ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man neviens sen nevar pārmest, ka es par maz darītu. Es uzturu 4 cilvēkus. Bet bija laiks, kad es nevarēju nopelnīt tik daudz, lai viena visu vilktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas labi :)
Te tikai viens moments..
Cilvēki ir dikti dažādi un tā izpratne pa to ko un cik daudz var darīt ir ļoti atšķirīga.
Varu tikai pateikt pa sevi.. ir bijušas dažādas situācijas, bet es nekad neesmu kādam kaut ko prasījis/aizņēmies utml.,
Es vienmēr esmu cīnījies un atradis veidu kā visu izdarīt/dabūt pašam bez citu palīdzības. Un es tā ļoti skeptiski skatos uz stāstiem ka nu galīgi neko nevar izdarīt. Kā likums cilvēki tādā situācijā nonāk paši savas vainas dēļ. Nu a pa savām kļūdām nevar likt maksāt citiem.
Tā tāda vienkārša filozofija.
Protams, Tevi nepazīstu un runa nav pa Tevi, bet gan pa tēmu kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu runā tā, jo acīmredzot no Tevis nav atkarīga elementāra citu cilvēku izdzīvošana, jo tad vienā brīdī saproti, ka pats jau nu varētu lepni pacelt galvu un gaidīt trīs nedēļas līdz algai, bet pa trim nedēļām zīdaiņi nomirst badā un nepieņemt palīdzību no citiem ir nevis lepnums, bet psihiska diagnoze. Kamēr pats neesi tādā situācijā nonācis, vari deklarēt, ka vienmēr ir iespējas. Vienmēr jau, protams, var zagt un slepkavot, nevis palūgt draugam vai vecākiem.

Var filosofiski paskatīties uz to, ka cilvēki nonāk ķezā "savas vainas dēļ". Iedomājies, tu iemīlies cilvēkā, viss iet labi, viņš/viņa paliek bez darba vai saslimst. Var jau pateikt - pats vien esi vainīgs, slimība ir sods vai vēl nez kas. Un otrs vainīgs pie tā, ka ģimeni izveidojis ar cilvēku ar sliktu karmu. Baigi jau nu paštaisni. Nez, cik Tev gadu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nabadzība nav attaisnojums, tas ir noziegums.
:)
Kad man dikti vajadzēja naudiņas pienācās strādāt arī trijos darbos. Neko. Izdzīvoju.
Vairums cilvēku ir bailīgi, gļēvi un slinki. Tas neļauj pieņemt pareizos lēmums un velk līdz problēmas kuras savukārt rada vēl lielākas problēmas.
Slikts darbs? Aizkavējās algas? Nu tad ko tas darbinieks ir darījis lietas labā ?
Kāpēc nemeklē citu darbu ?
Kāpēc nekad nav veidojis uzkrājumu krīzes situācijai?
Kāpēc par to ir jāatbild un jāmaksā citiem ?
Protams, kad cilvēks ir iegājis tādā kā cietēja lomā ir grūti visu to situāciju salauzt un kaut ko mainīt. Da i negribas. Ir tak labi tā pat.
Gadu nav daudz. 31.

(Reply to this) (Parent)

Starp citu.. Mazda6 ir totāls mēsls :)
Neiesaku :)
Nožēlosi pa to pirkumu jau pēc 2-3 gadi.

(Reply to this) (Parent)

Kā Tu pārbaudi vai cilvēks ir darījis visu, lai sevi izvilktu vai nav?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Absolūt subjektīvi.
Un to nemaz nevar pārbaudīt. Neviens tak nevar ielīst otra cilvēka ādā.
Bet.. vairumā gadījumu cilvēki ir vārgi un labprātāk pieņem palīdzību nekā paši ko iesāk. Tā ir cilvēcīga un saprotama rīcība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevar. Tieši tāpēc.
Labnakt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevar objektīvi.
Subjektīvi (relatīvi) var visu:)
Arlabunakt :)

(Reply to this) (Parent)

Īstenībā ļoti aizvainojoši, kad cilvēks, kas nav acīmredzot lasījis nevienu manu ierakstu, atļaujas mani nosaukt par liekēdi. Esmu darījusi daudz, daudz vairāk nekā visu iespējamo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Neviens netiek nosaukts pa liekēdi.
2) tas viss ir plika filozofēšana pa tēmu "ziedošana un motīvi, kas liek ziedot"
Man ir savs viedoklis kuru es neuzspiežu.. tikai padalos :)
Tas ka cilvēkiem ir tieksme no sevis taisīt cietējus.. arī ir grāmatās aprakstīts :)))
Ja reiz es saņemu ziedojumu, tad ziedotāja acīs man ir jāizskatās pēc cietēja. Pretējā gadījumā sanāk muļķīgi un ziedojuma saņēmējam var nākties izjust vainas apziņu par nepamatoti savāktu ziedojumu :)
Tā arī tikai teorija un filozofija :)
Tā i ka naktīs miegs nenāk.. velk uz muļķībām :)

(Reply to this) (Parent)