mani smiekli par cock izraisīja mēbeļu trīcēšanu.
ilgi nevarēju sprast, kamdēļ pēkšņi pilsētas vidūs stāvēja kārlis. domāju, domāju, līdz izlasīju vēlreiz - ahā - pilsētas vidū kalns nevis kārlis.

un mākoņu bīdīšana atgādināja manu iepriekšējo jauno gadu, kad kopā ar kaut ko (iespējams, piku) nogūlāmies uz asfalta sauļošanās nolūkā (šads bija mans nolūks, es nezinu, kās citiem). protams, nebijs ne sauļošanās krēma, ne saules. tikai mēness.