nu vispār man arī vēl gribas domāt, bet laiks skrien nepielūidzami uz priekšu. nav ne mazākās nojausmas par to, kas atradīsies manā aizzīmogotajā aploksnē. pats uzjautrinošākais ir tas, ka aploksni pildīšu pēc veselīgā vakara pie lesijas (kurai arīdzan dzim.d.), kas tiek gaidīts visu nedēļu un solās būt komprimitējošu dokumentālo kadru cienīgs (pērn bija filma ar annām galvenajās lomās). tātad būs interesants aploksnes pildījums.