reiz (vēl vasarā) braucu vilcienā uz Vecāķiem. Tamburā stāvēja meitene ar mugursomu un velosipēdu, kurš ik pa brīdim bija jācilā šurpu turpu, lai netraucētu pasažieru plūsmai un konduktores maršrutam starp vagoniem. Tuvojoties pieturai, tamburā iznāca puisis. Vai jūs izkāpsiet?/ Jā/ Es jums palīdzēšu izcelt riteni/Paldies/ Kurp dodaties?/ un tā tālāk vārds pa vārdam, vilciens apstājās, puisis izcēla riteni un viņi abi turpinādami sarunu devās jūras virzienā...hehehe, es padomāju...arī tāds var būt sākums..iedomājies, pēc gadiem 50 opītis mazbērniem stāstīs, kā pirmoreiz ieraudzījis vecmāmiņu vilcienā ar velosipēdu un mugursomu...:)