padomi
atstaasju bez komentaariem
Noticiet sev!
Pirms
Ziemassvētkiem vajadzētu attīrīt savu dvēseli ― pārskatīt gadā paveikto
un nepaveikto, nožēlot savus sliktos darbus un lūgt piedošanu (kaut
domās), no sirds lūgt Dievu, piedot visiem, kas jums darījuši pāri utt.
Ziemassvētku un arī Jaungada
naktī Zemes informatīvajā laukā aktivizējas evolūcijas karmiskā
programma nākamajam gadam. Tas ir vislabākais laiks, lai šajā programmā
iekļautu arī savus labos plānus un ieceres.
Kā to vislabāk izdarīt?
Tieši
pusnaktī, kad noskanējuši tosti un vēlējumi, mazliet atejiet nost no
jautrības viļņa un apsēdieties eglītes tuvumā, lai nedaudz pameditētu
un padomātu. Vispirms sakoncentrējiet skatienu uz eglītes galotni.
Tiklīdz sajutīsiet, ka apkārtējā kņada jūs netraucē, «ieslēdziet» savu
iztēli. Iztēlojieties, ka egle ir Visuma modelis, bet galotne ―
Augstākais Spēks, kas radījis mūsu pasauli. Palūdziet tai, lai dod jums
vairāk radošas enerģijas. Lēnām savu skatienu laidiet lejup ― līdz pat
eglītes pamatnei, turklāt piefiksējiet, pie kādām mantiņām zaros it kā
nejauši pakavējas skats. Uzskatiet, ka tā jūs atradāt savu planētu. Cik
ilgi vien iespējams, nemirkšķinot acis, skatieties uz šo «planētu».
Sajūtiet sevi kā šīs «planētas» saimnieku, kura ieceres materializējas.
Seko šīs meditācijas visnozīmīgākā un arī mistiskākā daļa. Tad
izvēlieties vienu, sev vissvarīgāko, vēlēšanos un sakoncentrējieties uz
to ― jo spilgtāk jūs redzēsiet savu sapni īstenojamies, jo labāk.
Tiklīdz sajutīsiet, ka jūsu vēlēšanās (pagaidām iztēlē) ir
realizējusies, atlaidiet to no sevis vaļā. Nesteidziniet notikumus ― no
astrālā plāna uz realitāti tie «pārceļas» ne tik ātri, tiem vajadzīgs
laiks. Ja jūs patiešām noticēsiet saviem spēkiem, vēlēšanās nākotnē
noteikti piepildīsies.
(Pēc T.Lari materiāliem)
Vai dzert šampanieti?
Sens ticējums (zoroastrieši jaungada
naktī noteikti iedzēra vismaz nedaudz putojoša dzēriena ar nosaukumu
«haoma») vēsta, ka malks putojoša dzēriena patiešām sola laimi Jaunajā
gadā. Protams, šampanietis parādījās tikai mūsu ēras 17.gadsimtā, taču
savu popularitāti tas iemantoja tieši senatnē pazīstamās rūgstoša
dzēriena iedarbības dēļ ― tas dod radošu iedvesmu (stiprie dzērieni
«aizved» prom no realitātes...).
Tiem,
kas noteikti grib baudīt īstu šampanieti, jāatceras, ka tas nekad
nemēdz būt sarkanā krāsā ― tie ir putojoši un dzirkstoši sarkanvīni.
Dažreiz sastopams rozā šampanietis, bet reti, turklāt tā cena ir ļoti
augsta. Īstu šampanieti nepilda gaišas pudelēs, jo gaismas iedarbībā tā
īpašības mainās, un aizkorķē ar īstu korķi (no korķa koka mizas).
Pēc J.Vladimirovas materiāliem)
Priekaa!