šorīt dārgajai stāstīju par savu nokavēto frustrāciju islāmistu PR sakarā un nonācu pie slēdziena, ka, manuprāt, viņi vienkārši nav nonākuši līdz attīstības posmam, kuru kristietības pasaulē sauca par renesansi. viņi vēl joprojām attiasno visu ar reliģiju, pamato visu ar reliģiju un valda visu ar reliģiju. gluži kā inkvizīcija nogalināja, krustneši iekaroja un baznīca valdīja viduslaikos un pirms tam. tad nu man viņiem utopisks novēlējum:  nepieļaujiet tās pašas kļūdas un ejiet pa pareizo ceļu - atbrīvojieties no šī ģeniālā masu valdīšanas un vadīšanas ieroša, ko sauc par reliģiju. cerams, ka ar to arī beigšu šo islāmisko agoniju savā galvā.

kā jau ap katru sensāciju - izrakt patiesos un tīros faktus ir grūti, bet jo vairāk es lasu par to sviestu, jo vairāk zūd šaubas par to, ka tas ir vienkārši brutāls dažu musulmaņu uzbrauciens visiem citādajiem, jo viņiem pagadījās piemērots iemesls. un tas jau nu lieliski parāda viņu milzīgo cieņu pret savu reliģiju, mantojumu un vēl sazin ko. man patiesībā trūkst vārdu.

pie katriem nokrišņiem vajadzētu paziņot pa masu apraides līdzekļiem, ka ir briesmīgi daudz avārijas notikušas - uzreiz ielas ir par 30% tukšākas. mīkstpēdiņi un mīkstpēdiņas :)

braucu pa neizsakāmi "lēnajām" rīgas ielām un aizpeldēju pārdomās par to, kādēļ augstas klases sportistam, filmaktierim vai mūziķim (visdrīzāk pop) vidējā peļņa sanāk mērāma miljonos, bet, piemēram, augstas klases (šeit ieturēju lielu pauzi nevarēdams izdomāt gana cildenu un vidēji atalgotu amatu piemērus) atslēdziniekam, trolejbusa vadītājam, programmētājam vai vēl sazin kam vidējā peļņa ir mērāmasimtos vai  tūkstošos.

it kā jau viss ir tepat acu priekšā - cilvēks, piemēram, anglijā ir gatavs samaksāt 50 mārciņas par biļeti uz futbola maču un tad vēl nopirkt kreklu, karodziņu un šalli un kopā komandai atstāt 100 mārciņas, piemēram. bet par trolejbusa biļeti viņš nebūtu gatavs maksāt 50 mārciņas. nu tā īsti neizdodas to savu domu noformulēt, bet kā ir tā viltīgi izveidojies, ka cilvēks par savu izklaidi ir gatavs maksāt arvien vairāk un vairāk, kā rezultātā augstākās raudzes minēto profesiju pārstāvji var saņemt būtībā neadekvāti augstus honorārus. ir vienkārši interesanti, kādēļ tieši šajā jomā brīžam liekas, ka parastie tirgus likumi nedarbojas...

lai kā Nostradamus uzminētu, ka kādreiz visus pakļaus kaut kādi fucking musulmaņi. tas ir gandrīz vai jocīgi - skatīties it kā mazliet no malas (mazliet, jo turpat jau mēs visi zem mērķa esam) kā musulmaņi var uzlikt visam mīksto, demolēt, iznīcināt, pieteikt svēto karu un vēl sazin ko, piemēram, kaut kādu sūda karikatūru dēļ ("piemēram" tādēļ, ka šis jau nav pirmais gadījums, kad iemesls nav sērijveida mošeju spridzināšana Mekā), jo redziet tās aizskar viņu reliģiju. nu un? viņi citas reliģijas neaizskar un ar apskaužamu neatlaidību necenšas apspiest? bet lūk uzzīmēja Muhamedu un psc pasaulei - visi pieliecas un gaida, kad atnāks bārdainais musulmaņonkulis un...

turpinot iepriekšējo stāstu, 7dienas vakars nesa sajūtu un apstākļu sakritību, kas ļāva noskatīties saslavēto Brokeback Mountain geju sāgu un kas nebija sasniedzama jau vairākas nedēļas nu ne-pa-kam.

es nezinu, vai daudziem uzreiz kļuva skadrs pēc vārda "saslavēts" lietojuma, ka sajūsmā neesmu. tik vien, kā burvīgi kalnu skati un tik tveramas īsteno kovboju darba atmosfēras radīšana, ka sirds lūzt žēlabās, ka nevar tā mēnesīti aitas paganīt:)

bet nu drāmas ziņā vāji. varbūt, ka nevar tā atslābt un gaidīt, ka 7dienas vakarā tev režisors visu iebaros, bet es tieši to gaidīju un... paliku pusbadā, bet tikai tapē , ka biju apēdis ļoti daudz garšīga dārzeņu sautējuma:) ne īsti skaidrs, kapēc viņi tur tā pēkšņi sāka kakas stumdīt, ne skaidrs, kapēc tieši tā un ne savādāka notiek visas apkārtējās ģimeņu un pašu zilo daiļavu lietas. viss tā it kā starp citu un tad nu nav man īsti skaidrs, ko tas scenārija gribēja man pteikt, par ko viņš vispār runāja un kapēc viņš vienā brīdī beidzās, jo nebija ne kulminācijas, ne īsti nobeiguma. nu labi - nobeigums bija labāks par kulmināciju, bet enīvej... vienīgi aktieri nospēlēja labi un tehniski tiešām labi tika realizēta tā laika plūduma un attiecīgās atmosfēras sajūta. to nevar noliegt.

sanāca viss šis mazliet par daudz nikns un homofobisks, bet laikam jau man nedaudz dusma, ka manis gaidītais no šī gabala tika attaisnots apmēram par pusi...

nu varens nedēļai gals. tāds varens :)

5dien notikās pamatīgi plānotais un gatavotais moshimoshi pasākums, kas nemaz slikts nevarēja sanākt. man pašam dikti labi patika - nekā par maz, nekā par daudz, jeb viess tieši tik, cik vajag :) bildīši, protama lieta, arī ir apskatāmi, bet es priecātos, ja rem,pink_dust, anabella un cane man kaut kā nogādātu arī savējos mirkļu ķērienus un varētu tikt izveidota The ultimate moshimoshi picture gallery :)

savukārt 6diena bija.. nu tāda, ka man prasījās tādu relatīvu mieru - iedzert kafiju, uzpīpēt pīpi, pafotografēt, parunāt nesteidzīgas sarunas un galu galā noklausīties kārtējo Līvu akustisko koncertu. un tas viss arī izdevās - magnificent:) turklāt vēl pirmo reizi šitā pa Orange deju placi izārdijos, kaut arī pārliecinājos, ka mēdz būt arī mūzikas-licēji-kadri ar sliktākām tehniskajām spējām par mani :)

būtu interesanti latīniski šo to iemācīties, bet ne par to..

bet gan par to, ka vakar ar dārgo kārtējo kuļturņiku apmeklējām. šoreiz JRT Ledus uz paklāja.

pirmām kārtām jau mani fascinē sajūta, kas rodas mazo zāļu izrādēs - tas nepastarpinātais un netraucētais kontakts ar aktieriem, ar izrādes smaržu, ar pārējo publiku, ar sejas izteiksmēm, reakcijām, iespaidiem. arī šoreiz, jo viss notiek pēc kolizeja jeb arēnas principa iekārtotā zālē, kuras centrā uz balta apļa tad arī notiek kolektīvā grāmatas Ledus lasīšana.

brutāli, kliedzoši, brīžam uzspēlēti īsti un pat prasti, bet tāds jau ir JRT daudzu lugu stils - klaja provokācija un brīžam politkorektuma apzināta atslēgšana. tas ir tas, kas valdzina un piesaista. tā arī šeit - "bļaģ", "dirst", "pirst", "utainā pīzda", "padročīt", "pisties", "drāzties", "uzspraust", "dirsā bāzt"... ups. es kādu aizskāru? tad neejiet, jo šos un vēl daudzus citus parasti cenzētos vārdus jūs dzirdēsiet brīžam sulīgi, brīžam spēcīgi, brīžam uzspēlēti un mākslīgi, bet izteiktus skaļi un skaidri. ne jau tur, protams, ir sāls, bet principā jau attieksmi var nojaust..

tātad perverss, brutāls un provokācijām piebāzts stāsts par slepenu vispasaules brālību, kas meklē savus paklīdušos brāļus un māsas - gaismas bērnus, ja tā var tos nosaukt, lai apvienotos un... tas lai nu paliek intrigai, bet stāsts gana fantastisks, lai garās izrādes laikā brīžos, kad mana aizrautība un iegremdēšanās tika kaut kādu iemeslu dēļ atlaista (un tā bija vairākas reizes), sāktu pragmatiski izsvērt jautājumus, kas šī stāsta ziņu sašķobīja un vājināja. bet citādi - ļoti spēcīgs un katrā ziņā  must see gabals ar tiešām fantastisku aktierspēli, lielisku režiju un mazliet vājāku stāstu, taču ar labu, kā pēdējā laikā bieži saka, message.

ieskaitīts!:)

jau kuro reizi šitais joks notiek pēc windows updeitu uzlikšanas, kad šis ņem un pārstartējas, kamēr tu esi pagriezis muguru datoram. pohuj, ka tev programmas atvērtas, darbi iesākti, procesi griežas - "man ir uzinstalēti atjauninājumi un pārējais nav svarīgi". nu kā kaut ko tādu vispār var izdomāt, loģiski pamatot un pēc tam ieviest?!?! bļa.

gandrīz burtiski, jo tika atzīmēts visai muzikāli, kā jau to var manīt bildēs. turklāt renton manuprāt ļoti labi ir izdevies iemūžināt CD speciālā lietošanas vizuālo instrukciju ar visām sekām kā modeli izmantojot mani :)