šodien īsajā brīdī, kuru pavadīju uz vietas ofisā, mani noķēra kāds telemārketinga censonis. nebūtu jau nekas īpašs, jo censoņi zvana katru dienu pa 4 vai vairāk reizēm, bet šis izcēlās. Dialogs sekojošs:
C (censonis): Labdien! Te zvana Elvis no Bla-bla-uzņēmuma. Vai es varētu runāt ar uzņēmuma vadītāja?
E (es jeb elvis2): Labdien! [pamatīgs apjukums un pauze, jo pēkšņi liekas, ka man zvana es pats:) ] Nuuu - runājiet!
C: Es Jums vēlētos piedāvāt izveidot mājas lapu. Mums tagad ir akcija - tikai 89 lati utt. utjp.
E: Jūs MAN piedāvājiet?! [mans apjumus ir vēl audzis, jo tagad divkārt liekas, ka man zvana es pats:) un es uz brīdi nesaprotu, kādēļ lai kāds man piedāvātu uzveidot mājas lapu:) ]
C: Nuu... [apjukums tagad jau tajā galā. acīmredzot mana neizprotamā jautājuma un toņa dēļ]. Nu Jūsu uzņēmumam.
E: Principā Jūs esat piezvanījis savam tiešajam konkurentam..
C: [apdomu brīdis] Jūs arī izgatavojat mājas lapas?!
E: Jā.
C: Un... Kādas būtu Jūsu cenas?
E: [vaji apspiests iesmējiens manā galā par kaut ko tik stulbu, jo pēkšņi sapratu, ka man tiešām zvana jauns censonis maksimālists, kas naivi cer mājas lapu iepušot ar sūdīga telemārketinga starpniecību:)] Vai Jūs tiešām domājat, ka es kaut ko tādu teikšu?
C: Emm.. Nu jā. Visu labu.

Un atkal jau atsita man pagātnes nostaļģiju:)

sanāca parakņāties atmiņās 4dienas vēlā vakarā. sakot ar i-māju laiku failu rezerves kopiju izskatīšanu un atcerēšanos, kādi grandiozi plāni tolaik bija, kāds jaunības entuziasms un maksimālisms. kaut vai viens piemērs - fails suka.txt (jep - tādi tie nosaukumi bija:) ), kurā aprakstīts kāda liela uzņēmuma intranet izveides plāns, bet tagad jāatzīst, ka taču pat ne mazākās nojēgas nebija, kā tas būtu veicams. bet likās, ka jūra līdz ceļiem:) taču tas pozitīvi. bez tā pašlaik būtu daudz sliktāk..

papildus vēl uzraku par zudušiem atzītos Bastarda Burtu reģistrācijas un citur papīrus. ar visiem iespējamiem direktoru parakstiem un smieklīgo pamatkapitālu :)

pārējie toties bija kaut kādi LU lekciju pieraksti, kur principā tik pat daudz vietas, cik aizņēma matricu reizinājumu pieraksti, aizņēma bridža spēļu rezultāti:) un tagad iekāriens ir nejēdzīgs - only bridge is on my mind :)

uzrāvās uzacis no subjekta izlasīšanas vien, ko? :) nekā nebija rasbainieki, jo es domāju to ģimeni, kas nav ģimene, bet gan zināmā uzņēmuma darbinieku saraksts - papildināsies par viens :)

pēdējās četras dienas pavadītas drudžainā padsmit stundu virpošanā. nu tā, ka tiešām no vietas galvu nepaceļot un ar muļķībām nenodabojoties. un tagad, kad ir vakars, kuru tiešām vajadzētu veltīt dārgajai, es pavadu Vecmīlgrāvī urbjot caurumus un klausoties spriedelējumus par to, kur kādus skapjus vajadzētu likt. turklāt tas mani tik tiešām neinteresē. ehh. prioritātes. on the other hand... ģimene ir ģimene un dotais vārds ir dotais vārds. un ej nu tu nabaga cilvēks saproti, kā ir rīkoties labāk. vien vari meklēt kompromisus un priecāties par to, ka vismaz viena persona to cenšas saprast un atbalstīt.

beidzot kāda austrumbloka valsts, kuru teritorijās Holivudas filmās parasti notiek visi briesmīgākie pasaules noziegumi, mājo visi teroristi un notiek pārējās lietas, no kurām amerikāņu varonīgajiem darboņiem jāglābj pasaule, ir sarosījusies un pacēlusi balsi. Slovākija paziņojusi, ka nav labi tā ņemt un aptraipīt tās vārdu ar filmā Hostel notiekošajiem šausmu darbiem. amīši attaisnojas ar to, ka amīši tik vai tā nezin, kur tā velna Slovākija atrodas. forši, ne? :)

sanāk kaut kādā nosacītā saistībā ar iepriekšējo postu. pilnīgi netīšām. nu tādā ziņā, ka par māņticību and stuff like that.

nu lūk...

vakar ar dārgo iesākām diskusiju par maizes kukuļu galiņu ēšanu. manis dzirdētā versija ir tāda, ka jāēd rupjmaizes galiņi, lai dēlu dabūtu, un baltmaizes galiņi, lai meitu dabūtu. un viss. nekādu papildus paskaidrojumu šim ticējumam pēc manām ziņām nav. a kas notiek, ja ēd un negrib bērnu. vienalga dabūn? :) un kādā veidā tad? un kas, ja ēd sakaltušu galiņu? piedzims vārgs bērns? vai varbūt katrs galiņš, ko tu apēd, atbild par tava nākamā bērna vienu ķermeņa daļu? un tad nu var sanākt tā, ka tu ēdi visu laiku centīgi rupjmaizi, krāj ķermeņa daļas un še tev - vienreiz apēd baltmaizes galiņu un piedzimst tev dēls, kurš sevi uzskata par sievieti. nu drošvien jau tā tās anomālijas arī rodās :)

man tas vienreiz ir piegriezies galēji. principā visi kolēģi blakus gandrīz katru dienu tiwk no kaut kā ārstēti. stulbi iesāku, bet doma ir tāda, ka nāk tipa kaut kāda burve ne burve un šiem tur kaut ko burās apkārt. uz manu jautājumu, kas tad tur tiek ārstēts visiem, saņēmu atbildi, ka nevis ārstēt, bet tiek neļauts organismam sabrukt vai kaut kāds šitāds bulšits. un man jau būtu pofig - lai viņi tērē naudu par kādiem nonsensiem vien grib, bet viņi to visu dara kafijdzeršanas telpā, kas man liedz pieeju visiem dzeramajiem un ēdamajiem resursiem un tad tas mani satrauc pa īstam. bļa.

atceros, ka kādreiz Vecmīlgrāvī uz logu palodzēm bieži varēja atrast mazus, gandrīz caurspīdīgus un nedaudz zaļganus kukaiņu līķīšus. un tikai ļoti reti man nācās redzēt tos tā vārgulīgi un negribīgi lidināmies. mana mamma saica tos par viendieņiem. tas likās tiem tik atbilstošs vārds, ka dziļi iespiedies manā atmiņā.

vakar iedomājos, ka cilvēki tādi viendienīši vien ir. tie vairāk vai mazāk vārgulīgi lidinās pa dienām, sameklē sev kaut ko tai dienā noderīgu, palidinās vēl mazliet, bet brīžam liekas, ka tad arī nomirst, lai nākamo dienu sāktu it kā no nulles. katrā ziņā man tik bieži liekas, ka rītts atver pilnīgi baltu lapu - it kā iepriekš nekas nav bijis. kaut kur fonā jau ir lielie nākotnes mērķi vai briesmīgie pagātnes piedzīvojumi un pārdzīvojumi, bet tie veido tikai troksni. būtībā mēs dzīvojam vienai dienai. ne tā?

viendienīšus nekur ļoti sen neesmu manījis...

es tikk izdomāju, ka mass vēl ar drediem izskatījās līdzīgs OBL = Osama B. Laden vai kāt tur :)

es jums teikšu tā - Moby ar savu pēdējo singlu (Slipping Away laikam saucas) ir nolaidies līdz tādam Tranzīts + līmenim, apmēram.

bet vispār es nezinu, kur man visas šitās negācijas un žults ir radusies :)