nu nu. dažiem tā reliģija ir vienīgais pie kā turēties

bet ja viņas nebūtu? tur jau tas reliģijas lielais spēks, ka tā padara cilvēkus atkarīgus. tad jau legalizējam heroīnu, jo daudziem tas ir vienīgais pie kā turēties. opijs tautai. opijs tautai..

well, ar heroīnu, kā tu noteikti nojaut, ir daudz savādāk - tas nepalīdz cilvēkam turēties rāmjos, bet gan otrādi - izārda tos.
kurš bezsmadzeņu deģenerāts ir mazāk bīstams apkārtējiem - pirmais, kurš lieto heroīnu, vai otrais, kurš lieto bībeli?
otrais (ja pieņemam, ka viņš bībeli lieto patiešām fanātiski) nedarīs otram to, ko pats negrib blablabla un ar ticības palīdzību, varbūt, uzveiks iedzimto alkoholismu, kamēr pirmais pāris gadu laikā nomirs no aknu cirozes.

ok, es vienkārši piekasos. es gribu teikt, ka ļoti svarīgi ir tas, kā to reliģiju uztver -- akli seko bībeles/mācītāja norādijumiem, vai arī vienkārši izmanto to, lai turētu sevi rāmjos.
es pats neesmu nevienai reliģijai/sektai piederīgs, jo man tas nav vajadzīgs, bet es saprotu, ka citiem ir. un spēks nav reliģijā, spēks ir ticībā - nav pat īsti svarīgi vai tu tici sev, dievam vai džīzusam. tie, kas paši nejūtas pietiekami stipri, pieķeras reliģijai.
// atvainojos par savām limitētajām domu izteikšanas spējām

protams, ka tas bija pārspīlējums, bet gana uzskatāms, lai parādītu to, ka reliģija ir atkarība. par ko es vienalga esmu pārliecināts. tas, ka tā ir padarīta par pozitīvu atkarību - tas jau ir koncepcijas pamatā. bet tie paši cilvēki varētu ticēt zvaigznēm, fizikai, biologija vai jebkam citam. svarīga ir tiši ticība - nav svarīgi kam, jo tik tiešām - cilveks ir pārāk vājš. un rekur triks - reliģija ir radīta, lai tai ticētu daidzie cilveki, kam ir kaut kam jātic, un paturētu iespēju vajadzības brīdī to izmantot un kaut ko panākt. piemēram, 10tās daļas iekasēšanu. un tieši tapēc es runāju par renesansi, ka reliģija tika padarīta par to, kam tai jābūt - pietiekami neticīgai abstrktai lietai, kam var ticēt vai neticēt. savukārt islāms vēl šo fāzi nav sasniedzis un diez vai sasniegs, jo nu jau diez vai var parādīties kāds, kas var veikt islāma reformēšanu.

tagad ir skaidrāks man punkts? es neesmu pret ticību. es esmu pret to, lai šo ticību būtu iespējams izmantot savtīgiem mērķiem. un tieši tam islāms pašlaik ir ļoti piemērots un arī lietots.

cilvēki nevarētu gan. tur jau ir tā viņu vājība, ka zvaigznēm viņi neticēs, jo nekur jau nav rakstīts, ka zvaigznes grēkus piedos, ka zvaigznes par labiem darbiem paradīzē uzņems utt
mūsdienās reliģija (t.i. kristietība rietumu pasaulē) ir kļuvusi par izvēles lietu pat švakuļiem. arī tie var izvēlēties ticēt islamam, budismam vai jebkādai citai reliģijai. arī tie paši kristieši ir izsvaidīti pa visādiem novirzieniem, draudzēm u.tml. tādēļ neko daudz kontrolēt ar to vairs nevar. tagad mūs kontrolē ar daudz savādākām metodēm -- modē ienākošiem uzskatiem, piemēram. tiem nepakļaujoties tevi nesauks par ķeceri un nesies pie sārta, tu vienkārši nebūsi stilīgs un parasts ierindas cilvēks no nestilīguma baidās vairāk kā no nāves.
nu par islāmistiem man nav īstas skaidrības, bet viņus visus noteikti nevar bāzt vienā maisiņā.
un arī tas, cik % no viņu varoņdarbiem ir tiešām viņu. manuprāt ar secinājumu izdarīšanu par islamistiem un viņu galu nevajag steigties, jo mēs tur bijuši neesam un savām acīm neko redzējuši arī neesam. informācija taču nāk pārsvarā tikai no masu mēdijiem un tie saka to, ko vajag. meklējot kas tur īsti bija, kas to visu sāka un kādu lomu tur spēlē reliģija (imho nekādu lielo) varētu visu dzīvi pavadīt, un tāpat neko neuzzināt.

es jau neko nesaku, bet mūsdienās tavu "pret ticības izmantošanu savtīgiem mērķiem" varētu definēt kā antisemītismu

antisemītismu?! nu vai nu es esmu neaptēsts, vai ar šito tu aizšāvi garām :)

bet vispār es piekrītu, ka reliģijas agrākos uzdevumus ir aizņēmis ipodi šmīpodi un patērētāju sabiedrība kā tāda. tas jau atkal cits stāsts un cita saruna. galvenais ir tas, ko tu pats pateici - rietumu pasaulē cilvēkiem ir izvēle, kam ticēt, turklāt tā ir radīta tā, ka cilvēks tiešām vairāk vai mazāk, bet apzināti var izdarīt šo izvēli.

tai pašā laikā es nepiekrītu, ka nozīme ir grēku piedošanai un citām reliģijas "fīčām". nozīme ir tam, ka lieta, kam mēs ticam spēs atrisināt kaut kādas mūsu problēmas. problēmas, kas mums ir svarīgas utt. man, piemēram, tā grēku piedošanu nafig nav vajadzīga un tieši tas lielā mērā nosaka manu izvēli.

un galu galā par patieso priekšmetu - islāmu. ja es radīju tādu iespaidu, tad nekādā gadījumā to negribēju. t.i., negribēju pieļaut to pašu lielāko kļūdu - bāzt visus vienā maisā. tāpat kā boikotēt Dāniju, jo vienā avīzē kaut kas ir nodrukāts. es speciāli centos uzsvērt, ka tā ir _dažu_ cilvēku inciatīva un kultivēts pasākums, bet problēma ir tā, ka islāms vēl joprojām ir pārāk spēcīgs ierocis viņu rokās. un ar to es nesaku, ka visi musulmaņi ir bezsmadzeņu aitas, kuras var dzīt, kur gribās un ka viņi ir ļaunuma perēklis. tādēļ jau arī daudzās valstīs nekādu protestu tā arī nav. vienkārši vēl joprojam tā attiecība starp vienkārši ticīgajiem (tādiem, kā rietumu pasaulē pārsvars - ticīgie ticības pēc) un bezmadzeņu aitām ir negatīva par labu aitu pusei.

negribu teikt, ka neaptēsts. īstenībā es vispār par to tēmu neko negribu teikt.
ar grēku piedošanu es arī domāju kaut kādu problēmu atrisināšanu - "šodien nošaušu kaimiņu, bet kārtīgi nolūgšos. man viss taps piedots un viss būs tip-top."

ar cilvēku masām vienmēr ir manipulēts. tas tā ir pagātnē, tagadnē un nākotnē.
esmu novērojis, ka daži mani eiropeiskie (to tā raksta?) brāļi nespēj pieņemt, ka dažas lietas ir un viss - nu lūk, aitu barus gana un viss, ganīs un viss. tikai tāpēc, ka tie ir aitu bari. un man liekas, ka savādāk nemaz nevar.
ok, paldies par sarunu. man sāka sāpēt kuņģis un pazuda vēlme turpināt.
moš tas tāpēc, ka izrunājos pārāk daudz?:)

nu galvenais, ka mēs principā pie viena un tā paša nonācām, tikai nav skaidrs, kur tad vispār sarunas degpunkts uzradās :)

pieņemsim, ka es tevi nepareizi sapratu

es domāju, ka drīzāk vienu un to pašu var apaudzēt ar pārāk daudz ko, lai izskatītos no ārpuses pilnīgi citādāk :)