antisemītismu?! nu vai nu es esmu neaptēsts, vai ar šito tu aizšāvi garām :)

bet vispār es piekrītu, ka reliģijas agrākos uzdevumus ir aizņēmis ipodi šmīpodi un patērētāju sabiedrība kā tāda. tas jau atkal cits stāsts un cita saruna. galvenais ir tas, ko tu pats pateici - rietumu pasaulē cilvēkiem ir izvēle, kam ticēt, turklāt tā ir radīta tā, ka cilvēks tiešām vairāk vai mazāk, bet apzināti var izdarīt šo izvēli.

tai pašā laikā es nepiekrītu, ka nozīme ir grēku piedošanai un citām reliģijas "fīčām". nozīme ir tam, ka lieta, kam mēs ticam spēs atrisināt kaut kādas mūsu problēmas. problēmas, kas mums ir svarīgas utt. man, piemēram, tā grēku piedošanu nafig nav vajadzīga un tieši tas lielā mērā nosaka manu izvēli.

un galu galā par patieso priekšmetu - islāmu. ja es radīju tādu iespaidu, tad nekādā gadījumā to negribēju. t.i., negribēju pieļaut to pašu lielāko kļūdu - bāzt visus vienā maisā. tāpat kā boikotēt Dāniju, jo vienā avīzē kaut kas ir nodrukāts. es speciāli centos uzsvērt, ka tā ir _dažu_ cilvēku inciatīva un kultivēts pasākums, bet problēma ir tā, ka islāms vēl joprojām ir pārāk spēcīgs ierocis viņu rokās. un ar to es nesaku, ka visi musulmaņi ir bezsmadzeņu aitas, kuras var dzīt, kur gribās un ka viņi ir ļaunuma perēklis. tādēļ jau arī daudzās valstīs nekādu protestu tā arī nav. vienkārši vēl joprojam tā attiecība starp vienkārši ticīgajiem (tādiem, kā rietumu pasaulē pārsvars - ticīgie ticības pēc) un bezmadzeņu aitām ir negatīva par labu aitu pusei.

negribu teikt, ka neaptēsts. īstenībā es vispār par to tēmu neko negribu teikt.
ar grēku piedošanu es arī domāju kaut kādu problēmu atrisināšanu - "šodien nošaušu kaimiņu, bet kārtīgi nolūgšos. man viss taps piedots un viss būs tip-top."

ar cilvēku masām vienmēr ir manipulēts. tas tā ir pagātnē, tagadnē un nākotnē.
esmu novērojis, ka daži mani eiropeiskie (to tā raksta?) brāļi nespēj pieņemt, ka dažas lietas ir un viss - nu lūk, aitu barus gana un viss, ganīs un viss. tikai tāpēc, ka tie ir aitu bari. un man liekas, ka savādāk nemaz nevar.
ok, paldies par sarunu. man sāka sāpēt kuņģis un pazuda vēlme turpināt.
moš tas tāpēc, ka izrunājos pārāk daudz?:)

nu galvenais, ka mēs principā pie viena un tā paša nonācām, tikai nav skaidrs, kur tad vispār sarunas degpunkts uzradās :)

pieņemsim, ka es tevi nepareizi sapratu

es domāju, ka drīzāk vienu un to pašu var apaudzēt ar pārāk daudz ko, lai izskatītos no ārpuses pilnīgi citādāk :)