protams, ka tas bija pārspīlējums, bet gana uzskatāms, lai parādītu to, ka reliģija ir atkarība. par ko es vienalga esmu pārliecināts. tas, ka tā ir padarīta par pozitīvu atkarību - tas jau ir koncepcijas pamatā. bet tie paši cilvēki varētu ticēt zvaigznēm, fizikai, biologija vai jebkam citam. svarīga ir tiši ticība - nav svarīgi kam, jo tik tiešām - cilveks ir pārāk vājš. un rekur triks - reliģija ir radīta, lai tai ticētu daidzie cilveki, kam ir kaut kam jātic, un paturētu iespēju vajadzības brīdī to izmantot un kaut ko panākt. piemēram, 10tās daļas iekasēšanu. un tieši tapēc es runāju par renesansi, ka reliģija tika padarīta par to, kam tai jābūt - pietiekami neticīgai abstrktai lietai, kam var ticēt vai neticēt. savukārt islāms vēl šo fāzi nav sasniedzis un diez vai sasniegs, jo nu jau diez vai var parādīties kāds, kas var veikt islāma reformēšanu.

tagad ir skaidrāks man punkts? es neesmu pret ticību. es esmu pret to, lai šo ticību būtu iespējams izmantot savtīgiem mērķiem. un tieši tam islāms pašlaik ir ļoti piemērots un arī lietots.