"Filmu citāti ir kā slepena spēle, kura, iespējams, izbeidzas neiesākusies; taču reizēm tikai viens joks spēj starp mazpazīstamiem cilvēkiem iezīmēt kopīgu teritoriju - to, kurā mēs esam skatījušies vienu un to pašu filmu, mēs esam smējušies par vieniem un tiem pašiem jokiem."

Beidzot izlasīju RL par latviešu kantrī. Patika.

"Bet, ja runājam par mūzikas radīšanu, tad māksla, literatūra, dzeja un mūzika ir tā sfēra, kur cilvēks radīšanā ir tikpat brīvs kā Dievs. Šī ir viena no tām kvalitātēm, kurās cilvēks ir līdzīgs Dievam."

"Es zinu, kas ar mani notiks pēc nāves. Es tikšu ievests Maatas zālē, kur man būs jāatbild uz četrdesmit diviem jautājumiem. Pēc tam tiks svērta mana sirds. Ja tā būs smagāka par Maatas strausa spalvu, es tikšu anihilēts. Ja tā būs vieglāka, es nonākšu pie Ozīrisa, kur tikšu sagatavots jaunai dzīvei."

"Kad tu pastaigā no rīta pa Londonu, nu tiešām, tā ir tik burvīga! Bet kad tu pastaigā pa dienu un ieraugi tos cilvēkus - pasarg, Dievs, ātrāk prom no turienes!"

Es sajūsminājos jau pie šitā :)

Reiz kādam latvietim apnika visu laiku būt par malējo un viņš kļuva par vidējo.

Vidējais latvietis dzīvo tikai vienu reizi mūžā. Toties bez pārtraukuma.

Vidējais latvietis nopērk Deila Kārnegī grāmatu "Kā beigt uztraukties un sākt dzīvot". No prieka par veiksmīgo pirkumu vidējais latvietis mazliet uztraucas un uzreiz nomirst.

utt.
( ... tālāk ... )

"Mēs esam pabailīgi, savos pamatos esam nesabiedriski. Latviešu sēta. Ja tu redzi savu kaimiņu, tad tur tu aizstādi priekšā kokus, lai tu neredzētu blakus māju."

"Tā bija satīra par vienu amerikāņu senatoru, kurš visu laiku meklēja publicitāti, lai par viņu raksta visādos veidos. Es to lugu mēģināju traktēt, ka viņš dod ziņojumu presei, ka viņš ir aizgājis uz poda, ka viņam ir aizcietējis vēders. Uzreiz liela krīze - senatoram ir aizcietējis vēders."