O.Vācietis, Zem Rīgas
Zem Rīgas – smiltis,
baltas, baltas smiltis.
zem Rīgas – kauli,
balti, balti, kauli,
tie mīlēja reiz
baltu, baltu sauli...
Zem Rīgas – ciltis,
neskaitāmas ciltis.
Zem Rīgas rūsa – rūsa,
vecu šķēpu rūsa,
zem Rīgas – kauss,
no kura alus kūsā,
zem Rīgas – vergs
un lielkungi no rātes,
zem Rīgas – daļiņa
no Brāļu kapu mātes.
Zem Rīgas – granīts,
rupji aptēsts granīts,
zem Rīgas zvani,
ar ko posts ir zvanīts,
zem Rīgas – naids,
kad ienaidnieks top manīts,
zem Rīgas – pulss
un daļiņa no manis.
Stāv Rīga torņaina,
un pamatos zem viņas
šo torņu saknes baro
senču sirdsapziņas.
Nepatika par komivojažieri - pārāk saraustīti.
Kaut kas palika vēl neizlasīts, ko gribētos.