Ja tas ir vienīgais veids, kā to (vairot iedzīvotāju skaitu) darīt - tad tikai jāatloka piedurknes un jāsāk plānot šo cilvēku ievešanu. Ko darīt, ja pat prezidentes (pirms tam arī premjera u.c.) mudināti esam tik kūtri uz tādu svarīgu darbu. Un varbūt rasu sajaukšanās ir tieši tas, kas mūsu gaišajai nākotnei pietrūkst.

Galvenais ir pasākumu nostādīt uz ekonomiski izdevīgiem pamatiem, tb, uzvārīties.

Kāda runa - tas pat bērnam skaidrs. Bez tādas motivācijas neko vairs negribas darīt.