Starp pusdienām un atgriešanos darbā biju Anton Corbijn izstādē.

Patika patika patika.
uzreiz nē, bet pēc tam.
Vislabāk patika De Vito zilā bilde ar balonu. Un vēl tā skaistā sieviete (izkrita no prāta vārds) ar Evanu McGregoru. Un pašportreti man viņa patika ļoti. Mobija acis.
Viena rinda melnbalto bilžu uzdzina baidīgus šermuļus (nuuu.. skudriņas pār kauliem, zosādu..)

Jāatzīst godīgi, visus mirstīgos es nepazinu. Pareizāksakot - lielu daļu no viņiem nepazinu. :) Bet, - neko darīt. :)

Nu ja. Pirmajā mirklī to seju bija tik daudz. Nevarēja saprast. Bet pēc pirmā apļa gribējās noiet vēlreiz. Tad iekšā man tāda dīvaina sajūta pieauga [tā vēl tagad tur]. Kaut ko viņš manī tur aizkustināja.

Man patika. mhm.
skaisti.