Vai ir daudz to, kas pa naktīm mācās angļu valodu,
vai ir daudz to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā,
— nē,

daudz ir to, ka nevīžo zobus iztīrīt,
daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt,
daudz ir to, kas angļu valodai atmet ar roku tad, kad pēc mēneša kā par brīnumu vēl nespēj brīvi runāt,

daudz ir to, kuri būtu ar mieru atmest ar roku arī neatkarīgai Latvijai,
lai tikai būtu garantija, ka kāds atkal dalīs cukura un šņabja talonus,
bet par dzīvokli būtu jāmaksā kapeikas.


Esmu atguvusi savas dzīves zaudētu sastāvdaļu - 1997.gada Jaungada uzrunu. Redz, cik maz man vajag sirdsmieram.
Ā, pie sniega es, protams, iedomājos Eksefu.