Šodien pirmo reizi saskāros ar to, ko laikam sauc par eidžismu. Gados jaunākais kolēģis pie pusdienām stāstīja kā brīvdienās braucis mājup ar taksi, ko vadījusi sieviete. (Tas jau viņam esot licies jocīgi.) Turklāt viņa stāstījusi, par draudzenēm, kuras visas ar bērniem un tā, bet, kamēr viņa redz strādā, tikmēr viņas “Džastiņā” tusē. Citēju: “Tas ir tik skumji, tās 35+ sievietes, kas ballējas pa bāriem un klubiem. Es pat nezinu, kā man ir vairāk žēl, tie viņu bērni, vai viņas pašas”.

Es jautāju, kas tur tik skumjš? Nu viņš jau zinot kāda tipa sievietes tā tusē, un bērni izaugs par deģenerātiem. Man radās loģisks jautājums, vai sieviete 35+ Čomskī vai KKc tādā gadījumā ir ok. Viņš tādas tur neesot redzējis. Nu pieņemu, ka Čomskī viņš varbūt nemaz nav bijis. Bet tā vispār nav jau stāsts par klubiem, bet par tām skumjām… Tālākā sarunā neielaidos, nestāstīju jau cik lustīgi pavadīju sestdienas novakari Miera ielas Vasarsvētkos ar tām 35+. Nenodevu sevi. :) Ēdu tālāk savas pusdienas un izmantoju izdevību paklusēt.