La Flor De Mal [entries|friends|calendar]
una chica mala

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Puksts Parastais [06 Jun 2006|10:08pm]
[ mood | apdullis ]
[ music | Reyli Barba - La Descarada ]

Atkal es nespēju līdz galam aptvert, ka slinkums nav brālis, un atkal, asaras liedama un pukstēdama, nēsājos pa LU birokrātu tīkliem, kuros es pinos jau kopš 1. kursa sākuma tikai un vienīgi savas izlaidības dēļ. Sakarā ar nedēļas nogali gribas vien apmierināti smaidīt, lai gan joprojām kremt putns, kas man no saviem ābeļzaru augstumiem uzķēzīja tieši uz kreisās krūts, un tā saucamie draugi, kuri ar dūmu sveci burtiskā nozīmē izsvēpēja mani ārā no pussagruvušās, zirnekļu aizaustās atejas būdas, kad es tajā centos kārtot savas dabiskās vajadzības, un pulcējās ap to, lai redzētu manu pliko dibenu. Vismaz svētdienas vakarā es jau kā cilvēks sēdēju džakuzajā vannā, ar džintonikiem atkopos no [info]raishas dzerstiņa pie dabas, priecājos par puišiem peldbiksēs, un bēdu nezināju. Ir sācies dzimumdienu mēnesis.

19 comments|post comment

Slepeni [28 May 2006|10:01pm]
[ mood | relaxed ]
[ music | Maná - Vivir Sin Aire ]

Ieraudzīju vakarā gliemežvākus pie jūras un traki sagribējās kā niķīgam bērnam aizstiept mājās veselu lēveni, sabērt stikla bļodā un pāris mirkļus par tiem pajūsmot, bet nebija nedz somas, nedz kabatu, pat ne polietilēna skrandiņu nekur kāpās nemanīja mētājamies, tik vientuļas, baltas vīriešu apakšbikses, ko droši vien pametis kāds atpūtnieks no pārsimts metrus attālās apvienotās nūdistu un geju pludmales. Sezona tiem nekad nebeidzas un dažreiz gadās kailiem, ar koferīti rokās, apmaldīties kāpu priedēs un ieklīst svešās teritorijās. Šodienu es pavadīju raibā kompānijā gozējoties saulē un malkojot rumāņu vīnu, ar vienu ausi klausījos strazdu vīteros un bērnu smieklos, ar otru dzīvus izlūka varoņstāstus par pārtvertajiem vispasaules diplomātiskajiem kodiem, Kisindžera slepenajiem paziņojumiem, izpletņlēkšanu Kaukāzā un Ēģiptes-Sīrijas ofensīvu pret Izraēlu tālajā 1973. Ticamības moments bija ne pārāk uzkrītošs, bet vismaz izdevās pasmaidīt un aizmirst tos milzu kalnus darba, kas man vēl jāpadara.  

post comment

Sabiedriskā Transporta Monologi [26 May 2006|05:40pm]
[ mood | impressed ]
[ music | Cabas - Tu Boca ]

Neskanēs pievilcīgi, bet, kad aizvakar pa ceļam uz lekciju pie sava dibengala sajutu ko nelāgi cietu, es sapratu, ka tā nav vis vadītāja vaina vai fizikas likumi, ka kāds pasažieris ir tik nestabils un līgojas arī pie sarkanās gaismas, neatlaidīgi atduroties pret mani pat tad, kad gandrīz biju jau uztraususies sēdošajiem cilvēkiem uz galvas. Sašūmējos un izkāpu pašā Maskačkas viducī, kur logos karājās voblas un bomži spēlēja kārtis pieturas nojumē un māja aizejošajiem 15. trolejbusiem. Savukārt vakar pie Essential mans milzu 41. braucamrīks pārstāja kustēties, kad no aizmugures to ar skaļu būkšķi taranēja auto ar daiļavu pie ruļļiem. Nācās atrauties no autoritātes un autonomijas konflikta un brist pāri būvdarbu joslai, piebrienot kurpes ar smiltīm, un soļot cauri parkam, atklājot, ka, bez neauglīgām stundām pie datora, skatiena ieurbta filozofu apcerējumos un parādu kalniem, vasaras sākumā eksistē arī pavisam cita pasaule - ziedošu ceriņu smarža, pieneņu paklāji un patīkama skaņa, ko rada rāmi pastaigas soļi. Un tad tas notika. Neticami, bet sabiedriskajā transportā Nr.22 pēc garas un grūtas dienas notika arī kas tāds, kas uz neilgu laiku pozitīvi mainīs manu ikdienu.

23 comments|post comment

Mi Soledad Y Yo [22 May 2006|03:41pm]
[ mood | nostalgic ]
[ music | Carlos Vives - Volver Al Valle ]

Piektdien man dikti paslīdēja kāja, sestdien dzēru kefīru un pusnāvē sapņoju, kā reiz likšu pēcnācējiem skatīties Eirovīzijas balsošanas daļu, lai apgūst demogrāfiskos rādītājus un etnisko izkārtojumu, bet svētdienu pavadīju lieliski - blenžot vienā noteiktā punktā uz manas salātzaļās sienas un līdz rītam klausoties meksikāņu balādes. Rezultātā mani piemeklēja visas raksturīgās kaites - slinkums, raudulība un lietus fobija - reizē, liekot modinātāja zvanu šorīt apklusināt ar slaidu spilvena vēzienu. Un kad biju piešņaukusi jau 4 salvešu kumšķus, noskatījusies Beatrikses uzņemšanas ceremoniju, uzrakstījusi 3 titullapas 3 dažādiem apcerējumiem un izbūrusies cauri 2 latīņamerikāņu stāstiem, pa žalūziju malu iemanījās saule, un es nolēmu vairs ne mirkli nepiepūlēt smadzenes, galu galā, lai domā zirgs, tam lielāka galva. Tā vietā es iPodā salādēju netipisko tuci tuci, ko vakar kā labas zāles izrakstīja [info]guntrinna, un zilajā zīda naktskreklā izgāju mauriņā padancāt. Kaimiņu Žeņa, acis izbolījis, no sava skatu torņa pretējās mājas logā skatījās uz mani, kā negudru, un, skaidrs kā diena, apcerēja ko pagalam perversu. Lai justos labāk, man nepieciešams vienīgi daudz, daudz laika pašai savā garlaicīgajā kompānijā.
23 comments|post comment

Lauku Eksotika [17 May 2006|01:31pm]
[ mood | cold ]
[ music | Juanes - Vulnerable ]

Visi ērmīgie cilvēki, savādnieki un apmātie, vai vienkārši odiozie indivīdi spēj redzēt auras. Kā gan citdāk, piemēram, 2 vīri ķinķī, pa ceļam uz darba labošanas nometni, zinātu, kuru izvēlēties starp aptuveni 50 pasažieriem? Es, protams, varonīgi klusējot, pacietu kārtējo siekalošanos un pretīgo komentāru gūzmu, bet [info]ievucis nav vis tik rūdīta un izrādīja zināmu agresiju, līdz beidzot mūsu virzienā sāka velties pagalam necenzētu vārdu straume un viss viņu sagrautais vīriešu ego. Tie, kas metās mūs aizstāvēt, saņēma divtik. Vēlāk abi mačo izkāpa un, dauzoties gar logu, kuram priekšā Anniņas no Ķemermiestiņa jau bija aizvilkušas aizkarus, gandrīz nonesa autobusu no šosejas. Un kamēr tautieši skatījās hokeju, es visu netipisko nedēļas nogali pavadīju pie konveijera lentes un jutos kā imigrants no nākotnes Dienvidparkā. Starppilsētu autobuss, sausā tualete, putekļu kārta 2 pirkstu biezumā, govju maurošana un ilgstošs fizisks darbs man nozīmēja pēkšņu kultūras šoku. Tomēr bija jautri, galva reiba no svaiga gaisa un, šūpojoties no viena vagas gala līdz otram, traktora motora rēcienu pavadījumā bija vaļa padomāt, kā būtu, ja joprojām būtu, un secināt, ka nebūtu gana. Ja tantei būtu riteņi, viņai būtu vajadzīgas arī štangas.
35 comments|post comment

Hockey2006 [12 May 2006|12:01pm]
[ mood | calm ]
[ music | Alex Sintek - Te Sońe ]

Mani ļoti pārsteidza, ka arī pēc 3 gadiem kāds kvēls pielūdzējs vēl nav zaudējis par mani savu uzmācīgo interesi. Es riju smieklus kopā ar sidra malkiem, bet nelaimīgais biznesmenis, sajuties varens grieķu dievs, bija nolēmis mēģināt vēlreiz. Tad, sapratis, ka ir kā lama, kurš griež tukšas lūgšanu dzirnaviņas, viņš iztukšoja savu glāzi un pameta svētvietu. Pēc vairākiem seksa lielpilsētā pavadītiem gadiem, hormonu vētrām tomēr būtu bijis jānoplok vai vismaz jāprot savaldīt acīmredzamo uzbudinājumu. Toties es beidzot jūtos atslābinājusies, un it nekas mani nespēj pārsteigt vai nokaitināt - ne salūzušas virpuļdurvis vai papēdis iesprūdis starp bruģakmeņiem, un pat ne migrējošie taurītēspūtēju orķestri vai acis aizlējušie skandināvi. Vēl vairāk, man patīk rūgti un kritiski noraudzīties, kā, smagi elsojot, funkcionē mūsu nenobriedusī demokrātija, un nabaga skrandainie latvieši, iedomājušies, ka ir visattapīgākie augļotāji fīrera apcerējumos par žīdu zeltu, rauš naudu un spekulē, kā vien (ne)spēdami, par pussimtu lepni vizinot iebraucējus pēc vēmekļiem dvakojošos taksometros, asprātīgi ieviešot vēl striktāku face control cenu politiku savos lētajos šeņķos vai, kamēr vīri laukumā sacenšas par ripu, arēnā Rīga sacenšoties, kurš dabūs vislielāko kāpostu par apkaltušu šokolādes batoniņu.

12 comments|post comment

Subject [09 May 2006|10:23pm]
[ mood | iztukšots ]
[ music | Juanes - Un Día Normal ]

Pēc neskaitāmu stundu intelektuāla darba diennakts Double Coffee ērtajās ložās, bezgalīgas blenšanas pārgudru terminu jūklī uz ekrāna un tikai 2 stundu ilga, saraustīta miega, mans mazais smadzeņu pods bija uzkarsis kā nokaitēts krāsns kruķis, un jutekļu stīgas tik draudīgi uzvilktas, ka šodien par nervu zāģi kalpo visnevainīgākās parādības - aukstā zupa bez olas, aizvēsturisku Padumjo varoņdziesmu skandēšana rotaslietu veikalā, riaženkas reklāmas, noberzta potīte, nejauši iegādāti bezgaumīgākie auskari pasaulē, trokšņojošie papuasi un alkatīgie Latvijas uzņēmēji, līdz kamēr, precīzi 25  minūtes pirms lielā hokeja, vadzis beidzot lūza, un es izplūdu asarās. Puisis ar milzīgo čellu, līdzjūtības rievu uz pieres saraucis, tajā noraudzījās, bet manī daudz kā bija par daudz, tostrarp pēkšņa nepatika būt starp cilvēkiem. Un nekā, nekā vairs negribējās, vienīgi kā ievainotai kalnu lauvai ielīst savā klinšu alā un uzrūkt visiem, kas iedomātos mani raustīt aiz ūsām. Lai tie citi izpriecājas arī manā vietā.
3 comments|post comment

Teļa Gaļa Ķiploku Mērcītē [02 May 2006|10:48pm]
[ music | Elefante - Sabor A Chocolate ]

Vegāni un veģetārieši, kas zīdī veselīgus bērnus pusotra gada garumā, un gaļēdāji ar diviem kuņģiem dīraja viens otram ādu, pat es kā diletants pseidovegāns pieslējos pirmajam flangam, un, sirdīgi vicinot rokas, gānīju gaļas rūpniecību, it kā man tas patiesi liegtu naktīs saldi čučēt vai siekaloties ap vistas fileju Ķīnas saldskābajā mērcē. Visi izkāvās tā, ka spalvas pa gaisu, pa laikam nonākot līdz tik absurdiem spriedelējumiem, kā salātlapu dvēsele vai Endzelīna saistība ar ajūrvēdu un veģetārismu.
Diemžēl atkal par sabiedrisko. Kāds vīrs tramvajā izvēlējās vietu man blakām, lai tur tiku veikta viņa rīta toilette, un, sarullējis biļetīti irbulīša formā, tīrīja sev ausis. Nekad nebiju iedomājusies, ka no viena cilvēka var vienā stiepienā izvilkt ko tik milzum lielu un oranžu, un brokastu karstmaizes man sagriezās vēderā kā zeķes centifūgas režīmā, bet Nehigiēnikss apmierināti krekšķēja, nenojauzdams, ka sabojājis man apetīti tā, ka šodien negribu vairs nedz gaļu mērcītē, nedz sojas pupiņas. Laiks pievērsties mācībām. Jā, nožēlojami, es jau vairāku mēnešu garumā iesniedzu failus, kas rakstīti Notepadā, taču vakar padzirdēju, ka ir MS Office un gaidu, kad beidzot atnāks[info]raisha un mūs iepazīstinās.
3 comments|post comment

Caught In The Act [28 Apr 2006|12:14am]
[ mood | shocked ]
[ music | Juanes - Fotografia ]

Sajūta nav no patīkamajām, pārnākot mājās un pie namdurvīm ieraugot operatīvo transportu, sastapt policistus ar papīriem un lietisko pierādījumu kulītēm un ekspertus ar koferīšiem un fotoaparātiem rosāmies pa manu māju un uzzināt, ka esam apzagti. Sirds apmeta 8 kūleņus, mute atvērās un neaizvērās vēl ilgi, līdz izrādījās, ka iztrūkst tikai pārtika un kurpju pāris, vienīgi omi agresīvais klaidonis bija pamatīgi pārbiedējis. Tomēr viņš tika pārmācīts brīdī, kad, uzrīkojis pikniku, sēdēja uz soliņa glaunajās tupelēs un dzēra manu dienišķo apelsīnu sulu. Un dēļ nieka makaronu pakas un dažiem pelmeņiem pannā mana dzīvesvieta uz 3 stundām pārvēršas par nozieguma epicentru, un mani gandrīz ķer sirdstrieka! Brālis, kā ekskolēģis, gan zināja teikt, ka pie 'gaišās lietas', kur vainīgais paņemts, tādas formalitātes kā reiz pienākas kaut vai statistikas dēļ. Savu virtuvi man šovakar nudien negribējās dalīt ar netīriem bezpajumtniekiem, bet pratināšana man uzdzen drebuļus, tādēļ aizvilkos uz tuvāko Statoil pēc hotdogiem, sēdēju uz soliņa un veselu stundu vēroju mormoņus pulcējamies savā eiroštābā uz kārtējo 'parunāsim par Dievu' vakaru.
11 comments|post comment

Populārās [26 Apr 2006|01:01pm]
[ mood | devious ]
[ music | Cabas - Mi Bombon ]

Cilvēki lēca krūmos, žurkas bēga alās, suņi būdās, un vadītāji plātīja rokas, kad 3 skaistas meitenes, jūras aromāta tvīkdamas, vakarā stūrēja pa rajona galveno štrāsi. Tad, iemalkojušas Martini, kā valšķīgas kaķenes viņas ieritinājās zem sedziņas starp rozā sienām un plēsa vaļā lielo tenku ķeseli, kas laika gaitā bija uzbriedusi prāva kā dzeltens ķirbis rudenī. Neviens pats nepalika ar mēlēm neaptekāts, jānudien, un sajūta šorīt it kā akmens no sirds būtu novēlies. Un saule tik dikti kutina pašapziņas enzīmus, ka velnišķīga iedvesma nāk kā melna debess ,tik nevaru vien izšķirties, kuram pirmajam ieriebt. Tagad, brīva no smēķiem, esmu nolēmusi arī ieviest saprātīgas kvotas grādīgajiem, lai neiznāk kā sestdien teātrī, kad pirms Melanholiskā valša pieļurbājos šampanieti, noskrēju no kultūras sliedēm un visu pirmo cēlienu neatšķīru maestro no Emīla izredzētās.
6 comments|post comment

Mans Būs Mans [19 Apr 2006|02:44pm]
[ mood | niķīgs ]
[ music | Marco Ferradini - Teorema ]

Kopš vien es sevi atceros te dzīvojam, aktieris Pēteris Liepiņš, tas spraunais vīrietis no tautsaimniecības raidījuma Mans būs mans, izmanto sabiedrisko transportu. Arī vakar mūsu ceļi krustojās, un es ievēroju, kā konduktore, blonda kundzīte gados, izmisīgi lūkoja uzsākt flirtu, viltīgi ieminoties, ka jau redzējusi viņu šodien braucam, kas, protams, bija netīri meli. Liela jau muiža, es daždien pa trīs lāgiem braukalēju, bet man neviens konduktors kanti nepiesit, ja nu vienīgi leģendārajā 15. trolejbusā kāds pusaugu kasierītis pirms nedēļas pajautāja, kas ir Markūze. Bet man jau kuro dienu prāts nenesas uz mācībām, tādēļ es atsakos piesārņot universitātes gaisu ar saviem nervozajiem fluīdiem un skaitu atsevišķi mušas un atsevišķi kotletes, nejaucot privāto dzīvi ar karjeru. Tik vien kā pietiek spēka vakarpusē ierasties seminārā, ar rozā flomāsteru uz lapas malas zīmēt rokās sadevušos ķinķēzus un saverkšķīt ārkārtīgi gudru ģīmi, kad Svece, runājot par feminismu, kontraktariānismu vai utilitārismu, saka 'Mums ir eksperti šajā jomā' un skatās manā un [info]dadyoo virzienā, jo auditorijā vēl atrodas vienīgi pedagogi, filologi, policisti vai vienkārši ķerti veģetārieši. 
8 comments|post comment

Lieldienu Ola [18 Apr 2006|02:54pm]
[ mood | pied****s ]
[ music | Natalie Imbruglia - Come September ]

Var uzdrīktēties darīt to, kas liktu ikviena morālajai elpai aizrauties vai likt sev iemīlēties 5 reizes pēc kārtas un iemīlēt sevi, kā cālim, kurš maskējies ērgļa spalvās, dejot uz Akmens tilta, spītīgi aizmirsties, smieties caur asarām un pastāvīgi slēpties aiz saules brillēm un dārgu smaržu mākoņa, bet beigu galā atģisties ar seju dubļos un saprast, ka melošana pašam sev ir kā ļauns joks, ko viens ar otru izspēlē 3. klases bērni, neapjaušot loģisko iznākumu. Viņš uzlūkoja mani ar tik neparastu sejas izteiksmi, it kā es grasītos kaila peldēties Daugavā. Zelta vērtē man ir vēl tikai draudzība un sajūta, ka kāds bijis gatavs šķērsot kontinentu, lai pateiktu, ka dzīve nav beigusies. Skaļa Klusā sestdiena, steidzīgi svētki, rokassomā divas ar sīpolu mizām un meža papardēm maskētas Lieldienu olas, Evian minerālūdens un apņemšanās noskalot kaujas dubļus un neveiklo apvidus aizsargkrāsojumu no sejas, lai nekad vairs neizliktos.
17 comments|post comment

Private War [12 Apr 2006|10:48pm]
[ mood | disappointed ]
[ music | Sade - King Of Sorrow ]

Ar vakarnakts grēku plūdiem atkal atkuģoja nolādētā pagātnes laiva, lai iedotu vēl vienu plastmasas atslēdziņu uz laimīgo zemi, no rīta spogulī pasmietos man sejā un pateiktu, ka esmu samaksājusi par visiem nākotnes grēkiem, tādēļ tagad drīkstu ar tīru sirdsapziņu kādam sagānīt dzīvi. No it visa nogurusi, es sēdēju vienā no tiem olveidīgajiem funky stila akrila krēsliem un jutos kā iekritusi Padumjo laiku kafejnīcu metāla saldējuma trauciņā ar plastmasas kājiņu, gaidot atnākam milzu iezīmētu alumīnija karoti, kas noslaucītu mani no zemes virsas.
Gribas priecāties par pavasara klišejām, saulīti, putniņiem un cakainiem mākonīšiem, arī par spīti vējam, kurš uzrauj svārkus līdz zodam, man skrienot pakaļ promlidojošam Nozikam pa kolektīvās masturbācijas nama ielas bruģi, vai par spīti kaitinošo viendimensijas cilvēku pārpildītajiem rūpniecības einuhu centriem, bet arvien nākas bēgt, no kā aizbēgt nevar, un attapties esam vēl dziļāk ielenkumā. Visiem kropļiem jābūt savās vietās - es sākšu karu.

6 comments|post comment

American Class [06 Apr 2006|08:15pm]
[ mood | annoyed ]
[ music | Cake - Short Skirt Long Jacket ]

Es neizkāpu savā pieturā un aizbraucu līdz pašam pufaikciemam tikai tādēļ, ka bija slinkums slieties kājās un trausties ārā no iesildītā sēdeklīša pie loga, un bail, ka apkaimes ļaudis ieraudzīs manu lietus izplosīto frizūru un nekad vairs nedēvēs mani par smuko meiteni no stūra mājas ar netīro sētmali. Laikam esmu palikusi vēl ļenganāka un izklaidīgāka kā pirmīt. Pat [info]dadyoo, kuram smadzeņu vietā ir šaujampulveris un arhivēta netīrā humora krātuve, kā Barontēva Dainu skapis, apsteidza mani ASV pilsoņu karā par veseliem 4 punktiem! Un tikai pateicoties viņa nožēlojamo ieroču klāstam - lišķībai, plaģiātismam (teikums par Linkolnu bija manējais) un liekulībai, tēlojot amerikānisko tieksmi priecāties par ikvienu sūdu ceļa malā. Tas puisietis, tāpat kā Džefersons Deiviss, ir salts kā ķizaka un godkārīgs kā Lucifers, vienīgi varbūt maķenīt glītāks. Es labprāt veltītu viņam vēl pāris lamuvārdus, taču man noteikti jāredz, kā Stens un viņa mazie biedri teroristi, glābjot little baby cows, aizklapē teļa gaļas rūpniecības industriju.
3 comments|post comment

Brīvais Tirgus [28 Mar 2006|06:30pm]
[ mood | in love ]
[ music | Hawksley Workman - Smoke Baby ]

Man nerūp amerikāņu mistērija, ka ikviens prezidents, kurš, sākot ar Harisonu 1840ajā, ievēlēts apaļā gadā, ir ņēmis nelabu galu savas prezidentūras laikā, vien laimīgais republikānis Reigans izsprucis par mata tiesu, un nerūp, ka vakar nezināju, kas ir Veblena (varbūt Volberta) efekts, nepratu aprēķināt līdzsvara cenu un tamdēļ teju izmežģīju acis, šķielējot spējīgāka ekonomista [info]dadyoo papīrā. Lai nāk vasara, es gribu ar fotokameru rokās tramdīt zaļos taureņus dārzā, gribu Gaiziņa pakājē uz brūna koka soliņa sagaidīt sauli norietam un vērot kamenes, tusnīgi laidelējamies virs koši sarkanām kresēm, gulēt uz bezgaumīgā kiča dīvāniņa, klausoties kā džinkst mušas un neveikli sitas pret moskītu tīklu, sudrabotā leksusā lidot pa putekļainiem neceļiem un ar spoži nopulētu dakšiņu gaiņāt skudras no brokastu šķīvja viesu namā. Tik ļoti žēl, ka ārā līst, tā vien kārojas uzvilkt foršās štrumbantbikses un jozt dzīvē, pa ceļam koķeti smaidot zaļajiem reklāmas plakātiem, kā cerot, ka tie piepeši atdzīvosies un gribēs laisties līdzi.
16 comments|post comment

Sūnu Ciema Elektorāts [22 Mar 2006|04:26pm]
[ mood | sore ]
[ music | Tobago - Un Tūkstoškārt ]

Kādu prāvu gabalu no Aizkraukles ir miests Sunākste, kur mājo vēlīgi un, par spīti dramatiskajiem dzīves apstākļiem, smaidīgi lauku ļaudis un pārsvarā padevīgi ļaujas intervijai, tā vietā lai uzrīdītu asinssuņus vai pielādētu medību bisi un patukšotu mums auto riepas. Elektorāts, protams, polarizēts pagalman aplami, visi nikni gārdz, špļauj un metā rokas, kad piemin kreiso flangu, bet sajūsmā sit plaukstiņas, izdzirdot par opciju saņemt veselības aprūpi un izglītību ar zelta karotīti pa taisno mutē. Jaunieši pagalmā tūningo sagrabējušu moskviču un, kā runā, grib tikai pārgulēt, nevis manī klausīties, vientuļās mātes auklē bērnus, vecīši nevar atrauties no TheBoldAndTheBeautiful, daži vēro vietējos mačus, atstājot vien kaķus siena šķūnī pārojamies, citi atmet ar roku, lej asaras vai gluži otrādi - no laimes par Eiropu vai staro, daži ciena tikai Paulu, vēl citi noliedz žīdu skolas un sūdzas, ka mācītāji apvilkuši kreklus uz otru pusi, apliecinot faktu, ka mušu un politiķi var nosist ar avīzi. Akadēmiķi tos biezos sējumus par vēlēšanu analīzi veltīgi skribelē, racionālus ieganstus meklēdami, ierindas pilsonis, visticamāk, iebakstīs krustu 'glītajam Gulbītim' vai pārvilks svītru 'šinšilai Ūdrei', bet tam par spīti hipotēze lēnām apstiprinās, materiāls labs, un diena pagājusi vienos smieklos. Tad, dubļus nobridusies, puteņa paplucināta un lauku smakas piesūkusies, pa galvu pa kaklu metos uz teātri, lai paspētu beidzot salīdzināt savu iztēli ar īsto vizualizāciju Zālītes, manuprāt, visu laiku labākajam libretam. Eh, būt man kā tai Iev vēl arvien mans Andrejs, es tad ar viņ gaidīt, bet drīzāk man rāg izaugs kā ķezberkrūm uz gāl, nekā es tam to ast zem bluķ dabūt, viš tak atstāj man kā žīd pie ratim! Man uz katr pierkst pa piec, vis i čabats, plukats un šļorgan kā vec ķisenkul, bet denkta jēmēja neviena! Tas man no tiess to sierd ēd, un tāpec es te čīkst pa pasaul kā vec eņģ.

2 comments|post comment

Kosmisko Anomāliju Izpētes Centrs [17 Mar 2006|02:16pm]
[ mood | kašķīgs ]
[ music | Ingus Pētersons - Varavīksne ]

Dari, ko darīdams, neej uz stacijas McDonald's pēc pusnakts. Ziemeļnieks Petro, ID karti kaklā, acīm samiegtām kā peļu dibentiņiem, svītraini izskūtiem matiem, izdīrātu caurumu sēžamvietā un glaunām drēbēm, uz kurām nu var nolasīt kā no grāmatas, ko tas ēdis pusdienās un kur vārtījies, ar manāmu piepūli piesteberē pie letes ar lūgumu 'A little bit of ketchup,' un ar pirkstiem izvaro Big Tasty, nošķiežot savu dūnu jaku ar majonēzi un sinepēm, un norāda uz izšķaidīto maizes gabalu 'here!'  Pēc mirkļa, asiņainu mētelīti mugurā, matiem un seju noklātu asiņainiem recekļiem (ja neredzētu rumpi, jei bogu nepateiktu, ka tā galva), melnu maisu aiz sevis vilkdams, uz izeju steidzīgi klibo klaidonis, kā dzirdējis, ka no blakus galdiņa kāds pļēgurs, sadzinis pilnu muti frī kartupeļu, uzkliedz 'Pizduj otsjuda, aborigen!' Es saviebos un ieķēros vīriešiem krekla stērbelē. No lodziņa kāds bļauj, ka neesot sīknaudas, kad, protams, uzrodas invalīds, ar kruķiem pret sienu atslējies, un auro, ka šis var iedot visus 1000 santīmus. Kamēr dažādi gadījumi izklaidējas, pārējie nepacietīgi lamā iebaidīto jaunēkli aiz letes, vien menedžere, īsta dzelzs sieviete, pacietīgi un rāmi dara savu darbu. Jau piemirsuši par sākotnējo plānu iebraukt uz 2 minūtēm pēc ēdiena, prātojam, ko vēl nāksies pieredzēt, kad pa durvīm kā korķis iesprāgst tautu dēls ar klauna cepuri galvā. Un man vēl tagad vēders sāp no smiekliem.
Ar algu, ko tie nabaga nakts putni saņem, droši vien nepietiek pat sakarīgai psihologa konsultācijai.
5 comments|post comment

Ja Četri Balti Krekli Ir Jaunam Cilvēkam... [14 Mar 2006|02:01pm]
[ mood | nostalgic ]
[ music | Menuets - Četri Balti Krekli ]

Virs baltās pasaules atkal savelkas sadrūvējušies negaisa mākoņi. Kas par to, ka alus salds, man negaršo alus. Kas par to, ka dzīve kā šūpoles, man ir jūras slimība un metas slikti. Un kas par to, ka ar četriem baltiem krekliem var iziet caur dzīvi bez lielām pārdomām, ja mani krekli notriepti līdz nepazīšanai. Pats no sevis taču neaizbēgsi. Vakarnakt savā krievu pseidovalodā gaudos taksometra šoferim, klāstījām viens otram savas likstas. Šoferītis, omulīgs vīrelis skruļļainiem enģeļu matiem, kuros jau sen iegūlis sirmums, un tikko jaušamu jaunības zaudējuma sāpi acīs, atminējās laikus, kad bijis uz zaļa zara un, tāpat kā mani kavalieri tagad, rubļus šķiedis uz visām pusēm, un, lai arī viņu vairāk par visu uztrauc mežonīgās rezerves daļu, apdrošināšanas un licenšu cenas un pārmērīgie sodi, viņš tomēr izprata, ka ne jau naudā ir mana laime. Turklāt viņam labāk par jebkuru citu izdevās mani pārliecināt, ka neba nu es vienīgā uz pasaules tik bēdu pārņemta.
Šī dziesma nav vis par sirdsapziņām,  jo sirdsapziņu jau sen esmu noslīcinājusi kokteiļa glāzē un asarās.

3 comments|post comment

Reāli. [12 Mar 2006|10:21pm]
[ mood | touched ]
[ music | Head Automatica - Beating Heart Baby ]

Lai gan kādu labu laiku jūtos kā amerikānis pēc Kenedija zaudējuma, es nebūt neliedzu sev prieku un arvien pārliecinos, ka vienas nakts laikā var iespēt jebko, ko sirds kāro, iegūtot gan dzīvīgu mirdzumu acīs, gan vārnu kājiņas no smiekliem un tulznas uz pēdām. Lepnums par sevi ir atgūts un pilnveidots, ieskaitot, potams, neizmerojamu gandarījumu par smēķēšanas pilnīgu izskaušanu no savu nelāgo ieradumu saraksta. Beidzot, atradusi vajadzīgo motivāciju, esmu pārliecināta, ka tagad ar ļuļķi mutē mani varēs ieraudzīt tikai pēc Valdum lāsta uzlikšanas, tātad - nevarēs. Šodien dzeru kefīru, uzkožu trifeles un pārlapoju nu jau Potera jaunākās dēkas, uzduroties uz tādiem žargonismiem kā sūkties, učuks, reāli vai tusēties, kas manās vientieses acīs burvju sabiedrību ievērojami diskreditēja. Taču ļaudis ir sajūsmā, galeoni birst kā no pārpilnības raga, un pat Raimonds Pauls komercializējas. Komercijai kā tādai, mauprāt, nav ne vainas (Visgaršu zirnīši bija visnotaļ aizraujošs produkts), vienīgi žēl, ka mīļas un labas lietas tiek upurētas konveijera vajadzībām un Harijs no neordināra puiša pārtop par prastu, piņņainu pusaudzi. Bet varbūt tas ir tik reāli, un Malibu man gluži vienkārši smadzenes izskalojis.

3 comments|post comment

Starp Lāstekām [06 Mar 2006|07:35pm]
[ mood | tired ]
[ music | Sia - Breathe Me ]

Jau atkal mazliet saērcināta atgriezos no jau reiz minētā kursa, kur man kārtējo reizi piezvanīja pilnas ausis par reproduktīvajām tiesībām utml., un, nevēloties atpalikt no pūļa, remdinu dusmas ar Hariju Poteru, šausmiņām un kārpklājas pulveri. Reiz tai pašā sasodītajā kursā, liekot iedomāties, ka man dzemdē ir maza meitenīte, kuras vietā vīrs vēlas puiku un pieprasa abortu, pasniedzējs izraisīja manu emocionālo nu tad lai viņš iet d*! saucienu. Auditoriju pāršalca smiekli, es nokaunējos par savu neganto temperamentu un ierāvos dziļāk neērtajā sēdeklī.
Nevienam visā apkaimē nav tik skaistas un varenas lāstekas kā man. Izliecos pa logu, lai par pierādījumu uzņemtu pāris kadrus, bet pārlieku aizrāvos un atģidu, ka no pretējās stroikas vīrs oranžā kombinezonā, binokli pie acīm piespiedis, mani aizdomīgi vēro. Nosprieda, ka iemūžinu viņa nelegālos būvdarbus. Atkal bija laiks nokaunēties un nozust aiz priekškara. Vēl sapratu, par cik muļķīgu didaktiķi manās acīs kļūst inteliģents vīrietis, ja nemet mieru pēc ntā atteikuma, neapjēdzot, ka aiz komplicētām atrunām un laika trūkuma slēpjas visprastākais kurvītis, bet tā vietā uzmācas ar savu pareizās dzīves filozofiju. Lai arī šiem tipiem ne pārāk veicas ar meitenēm un iedomība nomāc romantiku, tak smadzenes tiem ir īstajā vietā, un būtu pēdējais laiks uzrakstīt kādu pašpamācības rokasgrāmatu vecpuišu kontingentam.

5 comments|post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]