Teļa Gaļa Ķiploku Mērcītē
Vegāni un veģetārieši, kas zīdī veselīgus bērnus pusotra gada garumā, un gaļēdāji ar diviem kuņģiem dīraja viens otram ādu, pat es kā diletants pseidovegāns pieslējos pirmajam flangam, un, sirdīgi vicinot rokas, gānīju gaļas rūpniecību, it kā man tas patiesi liegtu naktīs saldi čučēt vai siekaloties ap vistas fileju Ķīnas saldskābajā mērcē. Visi izkāvās tā, ka spalvas pa gaisu, pa laikam nonākot līdz tik absurdiem spriedelējumiem, kā salātlapu dvēsele vai Endzelīna saistība ar ajūrvēdu un veģetārismu.
Diemžēl atkal par sabiedrisko. Kāds vīrs tramvajā izvēlējās vietu man blakām, lai tur tiku veikta viņa rīta toilette, un, sarullējis biļetīti irbulīša formā, tīrīja sev ausis. Nekad nebiju iedomājusies, ka no viena cilvēka var vienā stiepienā izvilkt ko tik milzum lielu un oranžu, un brokastu karstmaizes man sagriezās vēderā kā zeķes centifūgas režīmā, bet Nehigiēnikss apmierināti krekšķēja, nenojauzdams, ka sabojājis man apetīti tā, ka šodien negribu vairs nedz gaļu mērcītē, nedz sojas pupiņas. Laiks pievērsties mācībām. Jā, nožēlojami, es jau vairāku mēnešu garumā iesniedzu failus, kas rakstīti Notepadā, taču vakar padzirdēju, ka ir MS Office un gaidu, kad beidzot atnāksraisha un mūs iepazīstinās.