Garastāvoklis:	sore
Mūzika:	Tobago - Un Tūkstoškārt

Sūnu Ciema Elektorāts
Kādu prāvu gabalu no Aizkraukles ir miests Sunākste, kur mājo vēlīgi un, par spīti dramatiskajiem dzīves apstākļiem, smaidīgi lauku ļaudis un pārsvarā padevīgi ļaujas intervijai, tā vietā lai uzrīdītu asinssuņus vai pielādētu medību bisi un patukšotu mums auto riepas. Elektorāts, protams, polarizēts pagalman aplami, visi nikni gārdz, špļauj un metā rokas, kad piemin kreiso flangu, bet sajūsmā sit plaukstiņas, izdzirdot par opciju saņemt veselības aprūpi un izglītību ar zelta karotīti pa taisno mutē. Jaunieši pagalmā tūningo sagrabējušu moskviču un, kā runā, grib tikai pārgulēt, nevis manī klausīties, vientuļās mātes auklē bērnus, vecīši nevar atrauties no TheBoldAndTheBeautiful, daži vēro vietējos mačus, atstājot vien kaķus siena šķūnī pārojamies, citi atmet ar roku, lej asaras vai gluži otrādi - no laimes par Eiropu vai staro, daži ciena tikai Paulu, vēl citi noliedz žīdu skolas un sūdzas, ka mācītāji apvilkuši kreklus uz otru pusi, apliecinot faktu, ka mušu un politiķi var nosist ar avīzi. Akadēmiķi tos biezos sējumus par vēlēšanu analīzi veltīgi skribelē, racionālus ieganstus meklēdami, ierindas pilsonis, visticamāk, iebakstīs krustu 'glītajam Gulbītim' vai pārvilks svītru 'šinšilai Ūdrei', bet tam par spīti hipotēze lēnām apstiprinās, materiāls labs, un diena pagājusi vienos smieklos. Tad, dubļus nobridusies, puteņa paplucināta un lauku smakas piesūkusies, pa galvu pa kaklu metos uz teātri, lai paspētu beidzot salīdzināt savu iztēli ar īsto vizualizāciju Zālītes, manuprāt, visu laiku labākajam libretam. Eh, būt man kā tai Iev vēl arvien mans Andrejs, es tad ar viņ gaidīt, bet drīzāk man rāg izaugs kā ķezberkrūm uz gāl, nekā es tam to ast zem bluķ dabūt, viš tak atstāj man kā žīd pie ratim! Man uz katr pierkst pa piec, vis i čabats, plukats un šļorgan kā vec ķisenkul, bet denkta jēmēja neviena! Tas man no tiess to sierd ēd, un tāpec es te čīkst pa pasaul kā vec eņģ.