Kosmisko Anomāliju Izpētes Centrs
Dari, ko darīdams, neej uz stacijas McDonald's pēc pusnakts. Ziemeļnieks Petro, ID karti kaklā, acīm samiegtām kā peļu dibentiņiem, svītraini izskūtiem matiem, izdīrātu caurumu sēžamvietā un glaunām drēbēm, uz kurām nu var nolasīt kā no grāmatas, ko tas ēdis pusdienās un kur vārtījies, ar manāmu piepūli piesteberē pie letes ar lūgumu 'A little bit of ketchup,' un ar pirkstiem izvaro Big Tasty, nošķiežot savu dūnu jaku ar majonēzi un sinepēm, un norāda uz izšķaidīto maizes gabalu 'here!'  Pēc mirkļa, asiņainu mētelīti mugurā, matiem un seju noklātu asiņainiem recekļiem (ja neredzētu rumpi, jei bogu nepateiktu, ka tā galva), melnu maisu aiz sevis vilkdams, uz izeju steidzīgi klibo klaidonis, kā dzirdējis, ka no blakus galdiņa kāds pļēgurs, sadzinis pilnu muti frī kartupeļu, uzkliedz 'Pizduj otsjuda, aborigen!' Es saviebos un ieķēros vīriešiem krekla stērbelē. No lodziņa kāds bļauj, ka neesot sīknaudas, kad, protams, uzrodas invalīds, ar kruķiem pret sienu atslējies, un auro, ka šis var iedot visus 1000 santīmus. Kamēr dažādi gadījumi izklaidējas, pārējie nepacietīgi lamā iebaidīto jaunēkli aiz letes, vien menedžere, īsta dzelzs sieviete, pacietīgi un rāmi dara savu darbu. Jau piemirsuši par sākotnējo plānu iebraukt uz 2 minūtēm pēc ēdiena, prātojam, ko vēl nāksies pieredzēt, kad pa durvīm kā korķis iesprāgst tautu dēls ar klauna cepuri galvā. Un man vēl tagad vēders sāp no smiekliem.
Ar algu, ko tie nabaga nakts putni saņem, droši vien nepietiek pat sakarīgai psihologa konsultācijai.