Garastāvoklis:	tired
Mūzika:	Sia - Breathe Me

Starp Lāstekām
Jau atkal mazliet saērcināta atgriezos no jau reiz minētā kursa, kur man kārtējo reizi piezvanīja pilnas ausis par reproduktīvajām tiesībām utml., un, nevēloties atpalikt no pūļa, remdinu dusmas ar Hariju Poteru, šausmiņām un kārpklājas pulveri. Reiz tai pašā sasodītajā kursā, liekot iedomāties, ka man dzemdē ir maza meitenīte, kuras vietā vīrs vēlas puiku un pieprasa abortu, pasniedzējs izraisīja manu emocionālo nu tad lai viņš iet d*! saucienu. Auditoriju pāršalca smiekli, es nokaunējos par savu neganto temperamentu un ierāvos dziļāk neērtajā sēdeklī.
Nevienam visā apkaimē nav tik skaistas un varenas lāstekas kā man. Izliecos pa logu, lai par pierādījumu uzņemtu pāris kadrus, bet pārlieku aizrāvos un atģidu, ka no pretējās stroikas vīrs oranžā kombinezonā, binokli pie acīm piespiedis, mani aizdomīgi vēro. Nosprieda, ka iemūžinu viņa nelegālos būvdarbus. Atkal bija laiks nokaunēties un nozust aiz priekškara. Vēl sapratu, par cik muļķīgu didaktiķi manās acīs kļūst inteliģents vīrietis, ja nemet mieru pēc ntā atteikuma, neapjēdzot, ka aiz komplicētām atrunām un laika trūkuma slēpjas visprastākais kurvītis, bet tā vietā uzmācas ar savu pareizās dzīves filozofiju. Lai arī šiem tipiem ne pārāk veicas ar meitenēm un iedomība nomāc romantiku, tak smadzenes tiem ir īstajā vietā, un būtu pēdējais laiks uzrakstīt kādu pašpamācības rokasgrāmatu vecpuišu kontingentam.