vētra un kvalitāte
Mežonīga nakts. Vējš, vējš... Loga abās pusēs. Tāds, ka pašu velnu no elles izpūst varētu un uznest debesīs pie enģeļiem, kur mazie eņģeļbērni tam iedotu mazmazītiņu zelta liru un ļautu sēdēt uz vismīkstākā mākonīša un noraudzīties lejup citu svētlaimē. Vētra aiz loga kā vien spēdama cenšas sagraut un izārdīt Vecrīgas eleganto pompu, Daugava sper bangas līdz pat tuvākajām krastmalas mājām, un aukas kauc tik skaļi un draudīgi, ka ausis vai jātur ciet, bet es nemaz nemaz nebaidos, jo zinu, ka mani pasargās...

Pirmoreiz mūžā dzirdu:
1.esmu VISdīvainākais jelkad sastaptais cilvēks
2. man ievērojami vairāk jāēd
3. esmu egoiste
4. neticami, ja es spētu atrast cilvēku, kas saprastu manu humoru