tīkams splīns

nav jau tā, ka es vēlētos tirdīt sevi un no rītiem mosties ar zaigojoši ziliem riņķiem zem acīm, bet tomēr grūtsirdībai un smelgoņai piemīt tāds kairs, pavedinošs vaibsts, kam tā vien gribas laiku pa laikam ļauties, ja vien ir dūša un ja vien ir kas neuzveicams, kas tajā ievelk.

šodien mani piemeklēja īsta jo īsta Ziemassvētku noskaņa... labi, ka ir kaut noskaņa, ja nav pašu svētku... tādu kā bērnībā... ar sveķi appilējušas grīdas, eņģeļu mati, stikla rotājumi, hostijas un pelēkie zirņi..