Garastāvoklis:	cold
Mūzika:	Juanes - Vulnerable

Lauku Eksotika
Visi ērmīgie cilvēki, savādnieki un apmātie, vai vienkārši odiozie indivīdi spēj redzēt auras. Kā gan citdāk, piemēram, 2 vīri ķinķī, pa ceļam uz darba labošanas nometni, zinātu, kuru izvēlēties starp aptuveni 50 pasažieriem? Es, protams, varonīgi klusējot, pacietu kārtējo siekalošanos un pretīgo komentāru gūzmu, bet ievucis nav vis tik rūdīta un izrādīja zināmu agresiju, līdz beidzot mūsu virzienā sāka velties pagalam necenzētu vārdu straume un viss viņu sagrautais vīriešu ego. Tie, kas metās mūs aizstāvēt, saņēma divtik. Vēlāk abi mačo izkāpa un, dauzoties gar logu, kuram priekšā Anniņas no Ķemermiestiņa jau bija aizvilkušas aizkarus, gandrīz nonesa autobusu no šosejas. Un kamēr tautieši skatījās hokeju, es visu netipisko nedēļas nogali pavadīju pie konveijera lentes un jutos kā imigrants no nākotnes Dienvidparkā. Starppilsētu autobuss, sausā tualete, putekļu kārta 2 pirkstu biezumā, govju maurošana un ilgstošs fizisks darbs man nozīmēja pēkšņu kultūras šoku. Tomēr bija jautri, galva reiba no svaiga gaisa un, šūpojoties no viena vagas gala līdz otram, traktora motora rēcienu pavadījumā bija vaļa padomāt, kā būtu, ja joprojām būtu, un secināt, ka nebūtu gana. Ja tantei būtu riteņi, viņai būtu vajadzīgas arī štangas.