Garastāvoklis:	pied****s
Mūzika:	Tobago!

Kā Es Glābšos
Aiz gultas, pie iepirkumu maisiņiem, zīlēšanas kladītēm un gadu gaitā pieraudātiem mutautiem, dusmās aizmestā muzikālā atklātne ar saldajiem vārdiem šonakt sakustējās pati no sevis, un mokošā klusumā atskanēja Bēthovena veltījums Elīzai, tik spalgs un svelošs kā sāls uz manām svaigajām rētām. Nicīgu smīnu raisošajā, vecmeitīgajā rokasgrāmatā, ko joka pēc saņēmu Ziemassvētkos un kas, domājams, paredzēta pieviltām, neapmierinātām un dzīves garlaikotām feministēm, diemžēl neatradās vienīgi pamācība gadījumā, ja vīriešu kārtas modelis patvaļīgi atsakās funkcionēt. Arī garantijas talons nenāk līdzi. Dzīvoju uz nervu tabletēm, draugiem un prombūtnes. Un tāpat kā šodien ar supermomentu beidzot pielīmēju savam bērnības porcelāna enģelītim nolauzto spārnu, es turpmāk līmēšu savu muļķa izplūdušo sirdi pa gabaliņiem vien un kļūšu nelaimīga kā Kamī Kaligula, ar visām tā ekspresīvajām un Džilindžera piepušķotām samaitātajām izpausmēm.