Garastāvoklis:	anxious
Mūzika:	Bjork - Isabel

Par Trojas Zirgiem
Tīri aiz intereses lasu diezgan saistošu ekofeminisma literatūru, un nupat iešāvās prātā, kā mana sievišķā spriešana tika kārtējo reizi noniecināta. Nesen, ciemojoties pie draudzenes, es ieraudzīju, ka attēls un viņas monitora ir apgriezies par visiem 180. Viņa gan bija jau pieradusi, bet rīkoties ar tādu bija pagalam grūti. Mēs, divas blondīnes, ņēmāmies spriest, ko darīt, kā būt. Apgriešana kājām gaisā neesot līdzējusi, jo tad tā ierīce mainot krāsu. Zvanīt datorģēnijiem - vienīgais saprātīgais risinājums. Datorģēniji, izrādās, nekad neko tamlīdzīgu nav redzējuši, tas neesot iespējams, tā nevarot būt, un vispār - mēs tak esam sievietes, un ko mēs vispār lienam, kur sievietēm savu mūžu nav jālien! Pēdējais datorģēnijs pravietiski un bez jokiem paziņoja, ka tas taču trojans, bacilis visīstākais.Vajagot formatēt. Turklāt ātri, jo savādāk viss pagaisīšot bez pēdām. Mēs papurinājām blondās galviņas un saraucām šaurās pierītes pārliecībā, ka nav vis nekāds zirgs un jābūt kādam primitīvam risinājumam. Datorģēnijs par mums ļauni smējās un plātījās, ka tādus esot redzējis 8 reizes. Vēlāk atnāca vienkāršs kaimiņu puisis, nospieda podziņu, un viss bija kā argāk. Ir jau laikam ļaudis, kas formatē arī tad, kad muša pietaisa uz ekrāna. Un vēl ir ļaudis, kam labpatīkas domāt pēc viens no/ vai patriarhālās loģikas, jo, pasarg dievs, abi/un taču nozīmētu, ka arī sievietes kaut ko saprot, kaut vai ar kailas intuīcijas palīdzību.