Garastāvoklis:	relieved
Mūzika:	Kelly Clarkson - Beautiful Disaster

Krēslas Stundā
Vakar man šķita, ka kopā ar vilcienu mani nolaupījusi Al Qaeda. Visā vilcienā atrados es vienīgā, caur vagoniem šaudījās mašīnista palīgs radikālā islāma terorista paskatā, un Rīgas Centrālā stacija bija slēgta. Es garlaikoti lasīju Noamu Čomski un nolēmu krist panikā vēlāk, kad kaujinieki man liks paceltām rokām izkāpt. Izrādījās gan, ka esmu par daudz no sevis iedomājusies, patiesībā bija pavisam neintetresanti - kārtējais nenobriedušo prātu anonīmais zvans. Visskaistākais decembris ir ārpus Rīgas, ar karstvīnu, murrājošu kaķi pie kamīna un vēl neskartu sniegu jūras krastā. Tad šķiet, ka svētki nav sadomāti un tik vien kā uzzīmēti uz māju sienām un ieslodzīti TV ekrānos, vai notverti un ar varu sakārti veikalu skatlogos un eglēs, bet pavisam īsti, sataustāmi leduspuķu aukstumā, sasmaržojami kanēļa elpā un sagaršojami svaigā jūras gaisā. Bet tramvaju durvju čīkstoņa, ko es dzirdu guļot savā gultā, man vairs neļauj tā justies. Pašlaik ārā krēslo un bērzos, galotnēs sametušies, tup melni kraukļi. Izskatās pēc vientulības.