Visas Sēnes Ir Ēdamas

Vakar es biju sēņot kaut kur Krimuldas mežos. Bērnībā, kad vēl biju pašpuika, es par šo nodarbi sajūsminājos un pazinu visas iespējamās sēnes, bet tagad brālis svieda prom pilnīgi visu, ko es nogriezu. Tas nenoliedzami nogalināja manī entuziasmu, un es pasāku sevis atrastās sēnes viņam vairs nerādīt. Patiesībā visi grieza vienā laidā baravikas, glītas gailenītes, beciņas un sazin ko vēl, bet es spēju samanīt tikai izpurpējušas bērzlapes, milzīgas kā elefantus, suņusēnes un brīnumdaiļas mušmires. Lai gan es klunkurēju savam brālim visu laiku aiz muguras, baidoties no ērcēm, akačiem, asiem zariem un vilkiem, pamanījos arī apmaldīties un palikt mežā viena. Un iPodā draudīgi skanēja Rammstein, Stripped. Vakariņās, saprotams, bija sēņu mērcīte. Dievs vien zina, kādas sūrās sēnes tur bija ieceptas, bet es mocījos visu atlikušo vakaru ar vēdergraizēm, nesaprotamu vāvuļošanu un spiedīgu karsoni. Kāds draugs pat nosprieda, ka esmu sarijusies halucinogēnās sēnes un gribēja saukt ātro palīdzību. Ejiet bekot, nekad vairs neaiztikšu nevienu pašu sēni.

guntrinna, tu negribi, kā vecos labos laikos, atnākt un sakārtot manu mūziku? Es netieku ar sevi vairs galā.