Krāsaini Tērpi, Puķes un Lūpas

Atbaidošs skats. Tie sievišķi tur līž viena gar otru izkrāšļojušās, apspriež jaunākās tendences un nekas viņām cits dzīvē neinteresē, kā tikai smiņķi, nauda un tāda rīvēšanās. Kā tāds ķērcošs žagatu bars. Un es maisos pa vidu, it kā būtu ar to visu pārņemta tikpat lielā mērā. Tādas jau mēs esam, cita vairāk, cita mazāk. Un šodien ir tracinoša diena, tracinoši nīstama diena, kas padara mani ļaunu, ļaunatminīgu un zemisku. Ja tev, tantiņ, ir garīgi slims mazdēliņš ar vairogdziedzera hormonu trūkumu, tad, lūdzu, pieskati viņu trolejbusā braukdama un neļauj viņam pārkāpt pasažieru tiesības uz labvēlīgu apkārtējo vidi. Bet naktī es nespēju gulēt, jo kaut kādā dūksnainā purvā man uzbruka radījumi, kas izskatījās pēc degunradža un ziloņa krustojuma, kamēr ievucis centās no manis tos lopus atgaiņāt ar milzīgu veseri, un rādījās 100 citi neticami murgi.

-Tu tā centies panākt, lai es par Tevi aizmirstu?
-Nē, es klusībā pārbaudu, cik bieži Tu par mani atceries. (saņem, nelieti)
Ak, šie šovinistu diegabikši.