Rīts Ar Kreiso Kāju. Kārtējais.

Vēl nupat pie mana loga nokarājās tādas milzīgas, izskatīgas, treknas lāstekas, bet kāds, paņēmis garu kārti, atnāca un viņas nodauzīja nost kā tādus nevajadzīgus krāmus. Atlaist. Tādā sastinguma laikā es dārzā neuzturos principā, tā kā pāris milzu lāstekas vienā mierā tur var karāties, bet tagad skats pa logu ir šaušalīgs, sniegs bezkaunīgi nokusis un redzamas tikai jauno krievu mājas un mežš tālu fonā tāds pelēks kā veca zeķe.

Jāiemācās izkāpt no gultas ar labo kāju. Vai drīzāk neuztvert nopietni sīkas nejaucības, kad, piemēram tieku nodēvēta par ''latīņu aitiņu'' vai kad viņš runā par savām bijušajām meitenēm. Ja jau runā, tad nav vērts. Kas man, ellē ratā, par daļu?

Apturi mani.